pamodos, jo tētim atnāca sms, bet tad es vēl domāju pagulēt, tomēr nē, tētis aizgāja uz wc un man arī sagribējās, bet viņš bij ilgi, tāpēc es paliku gaidīt, ātri izdarījos, kamēr viņš bij vannā, un iešmaucu atpakaļ gultā. atnācis vien nojautāja - Pata, tu vēl gulēsi? jau pus11! es tāda - jāaaa, tikai pus11! tad skatījāmies kaut kāda krievu džeka stāstu "kā es apēdu suni". bāac, tā paķēra, es pat asaras pa brītiņam nobirdināju. nosaukums īsti neatbilst saturam, lai gan bija arī par to. lika domāt par bērnību, par neviltoto prieku, par Tolaik nepazīstamajām emocijām un visu pārējo. tā sirsnīgi un aizkustinoši, iz žizņi.
kaut kad pa vidam pataisīju presītes, pakačājos, pataisīju 'atsperi' (2x atliecas, 2x noliecas, pietupjas & no jauna) un paēdu brokastis - garšīgus pelmeņus ar etiķi, majonēzi un krējumu + 2 siļķmaizītes (izskatās, ka misters Rijīgums mani neatstāj..)
noskatījāmies, sāku kārtot istabu. no sākuma galdu un putekļus no tā, tad cd plauktiņu, zem-pc-plauktiņu, tad nomazgāju mākslīgo lapu virteni no putekļiem, tad atbrauca tētis no Cēsīm un dārza, noņēma gleznu un tur bij tiiik daudz putekļu zaķīšu, šausmiņas. noslaucījām to visu, sakārtoju skapīti pie durvīm, novācu vecos atzinības un pateicības rakstus, tāpat nevienam viņi neinteresē, nomainīju saplēsto palagu un uzklāju jaunu, izsūcu kaķi mazliet (nu ko, viņam patīk!), izsūcu arī istabu un nu ēdu vakariņas un ķeros pie mācībām, itkā.
man ir dziedamā rīkle, kas ļoti priecē, jo rīt koris un vakar man vispār bij knapa balss, tāpat kā šorīt. jādzer vēl vairāk ūdens un jāēd medus. bet vispār laikam jāieiet vannā un jāizsutina vēljoprojām sāpošā spranda, jāsakopjās rītdienai un..tad jau jāliekas pie miera kaut kad :)