laikam pa tām dažām dienām jau bija iegājies ātri iet gulēt, un tagad es mokos ar miegu. apsolījos sev itkā visu izdarīt un tikai tad iet gulēt, bet vai es to varu? nē, nevaru. man tiešām labāk sanāk mācīties no rīta, ne vakarā, bet mamma rītdien atbrauks un es tā nevarēšu, nu, attiecīgi celties kādos 4os un mācīties. daudziem nešķiet reāli piecelties no rīta vēl agrāk un mācīties, bet man tā ir vieglāk. varbūt arī es sevi tā tikai mierinu, bet patiesībā man nav gribasspēka un vēlmes visu izdarīt tajā pašā vakarā. man neizsakāmi besī rutīna, bet es arī neko nedaru, lai to mainītu. diezgan tizli.
šodien skolā no sākuma bija tāds nekāds garīgais, kā iepriekšējās dienas, bet nu klases biedru dullums vienkārši nevar palikt neapsmiets. ja viņi skraida pa klasi kā paviāni riesta laikā, izdvešot tādas pat skaņas, bezmaz drāž viens otru un vēl ar tekošasiekala skatienu blenž virsū klases meitenēm, tad nu nevar nesmieties. vēl starpbrīdī viens no trijiem klases zēniem [personību neatklāsim] uzkāpa 3. stāva gaitenī uz galda un teica - tas Tev, Patrīcij - un imitēja jau džempera nost vilkšanas kustību, pēc tam ātri noleca no galda un ar otru klases biedru kaut ko smiedamies ienesās klasē. jā, sasmējos. latviešu valoda noritēja vienkārši psc, tā skolotāja ir puskurla, nesaprotoša vista. es pilnīgi iedomājso kā viņa kā tāds īsts oldējējputns plivinās un klukst, skraida pa klasi un dēj olas katrā stūrī. mošk viņa jaunībā bija smuka, jo viņai acu skatiens tāds kaut kāds, nu, skaists [?], bet katrā ziņā tad arī viņa bija tikai skaista vista.
vēl šodien Sanita sakārdināja ar - nu ejam garajā pa aliņam -, bet mēs nedabūjām ne vienu, ne otro un arī ne trešo aliņu, jo redz, nebij kas nopērk. bet tas tā, pienāks arī to aliņu laiks.
sapnis vēl plandās apziņas dziļumos un domājams, ka viņu atcerēšos vēl kādu laiku, jo, kā jau teicu, pārāk creepy bija.
laikam sākšu mācīties, bet varbūt arī pārdomāšu un darīšu ko daudz patīkamāku - gulēšu!