izgāju uz balkona palūkoties uz mēnesi. tāds tīri apaļš, varbūt pat pilnmēness, aiziešu paskatīties
nu, 4dien būs. ahh, visas dienas pie pelmenīša pavadīsim ar nakts bērnu gaismu, mm
bet vispār, kad izliecos pa balkonu, tad tāda jocīga sajūta pārņēma. it kā kāds staigātu pa zālīti ārā, nu, cilvēks, jo ezīši nerada tik jocīgas sajūtas. tāds kluss galīgi, bezvējš pilnīgs un manāma spriedzes sajūta, es tikai nesaprotu vai no tā kaut kā, vai arī tā atkal ir mana iztēle. vēl man likās, ka kaut kas tikšķ (iztēle saka, ka tā ir sprāgstviela un naktī viss uzies gaisā (Pata, skaties mazāk trilleru) )
reku tikko baba gāja pīpēt, es izgāju līdzi un pateicu par to tikšķēšanu. viņa jau nedzird tik labi, bet nu tikšķēja tāpat kaut kas. uzsita pa maisiņu un beidza tikšķēt. moška kaut kāds stulbs kukainis kaut kur ielidojis un tā atskan viņa mazā sirds maisiņā. kukaiņiem ir tač sirdis?
nu labi, pohuj.
visu laiku domāju, kpc nevaru atcerēties Reiņa seju. šodien viņš atsūtīja sms, kur tieši par to bija: "(..) man kāds teica, ka parasti ir grūti atcerēties tā cilvēka seju, kurš tev patīk. un deem, tiešām xD lai gan neesam tikušies tik dažas dienas! bet es atceros tavu balsi un jaa..ar to man pietiek :]* (..) "
vēl visu laiku iekšēji radu sev zosādas viļņus, pat ne par ko īpaši nedomājot, vnk tā sasodītā un jocīgā sajūta! šausmiņas
moš jāiet gulēt (?)