es nevaru neko te parakstīt! un nav arī īsti skaidrs, kāpēc....
teikt it kā ir daudz kā, pat nepieciešams, bet es nevaru saņemties! vai nu ārpus darba, vai brīvbrīdis vajadzīgs (kādu prakstiski nav), nezinu.
man nesanāk

papildus brīvdiena, jo vakar Madaram dārziņā salēca temperatūra.
bija laiks attapt, ka manā vāveres ritenī viss notiek, viss turpinās

beidzot atvaļinājums:) darba šreija jau bija līdz ūkai!
varbūt saņemšos biežāk ko ierakstīt...;)

alkohols man atver runas centrus. tad nu vakar runāju. maz, ka līdzcilvēki par šādām atklātībām priecīgi, pašai sev psihoterpijas seanss.
tak tā jau var alkoholismu piedzīvot!;p

cūkgaļu sasautēju tēva darītajā upeņu vīnā! garrršīgi:))) vispār tas vīns tēvam makten labs padevies, manai gaumei drusku par saldu ir, bet citādi - fantastisks! taču kas attiecas uz gaļu - tas vien, ka man izdodas pagatavot gaļu, ir panākums, to ilgi mācās, trust me:D
bet vispār - jābeidz rīt! šajā sakarībā šogad plānā ievērot mēness fāžu atsodzes dienas, viena jau godam izturēta. uz šito pamudināja viena kolēģe, bet nupat jau būs pavilcies viss kabinets, viens otru atbalsta:) kopā jautrāk! savukārt mājās no gatavošanas ēst vīriešiem vien jau biju paēdusi, precīzāk - vienkārši biju nodarbināta un par drusku burkšķošo vēderu piemirsu. un kādā brīdī, kad dēls, ieraudzīja mani knakstamies gar biezpienu, arī sagribēja un rezultātā pusbundulīti izkleksēja, nekādu iebildumu no manas puses:P

nez, kartsa tēja un šokolādes končas glābs slapjas kājas?
esmu piekususi no brišanas, nav spēka strādāt

sanāca daudz! garšoja pēc grauzdēta cukura sīrupa ar garšvielām; bet piparkūkas zūd mērkaķa ātrumā.
vienalga man liekas, ka pie konkrētās receptūras vēl mazliet jāpiestrādā, vai jāmēģina cita

un svētki/garās brīvdienas bija sen. neko vairs neatceros, gandrīz. vienreiz pamatīgi uzsprāgu, vienu kūku uzcepu, bet līdz jūrai netiku, lai gan veselu dienu pa Jūrmalu nodzīvoju.
tak neatrodas laiks pierakstīt visu, kaut kā vēl aizvien nevaru te savākties

pati kāsēju un puņķojos jau kādu pusotru nedēļu... visu laiku gaidu, ka nupat jau pāries. kaut kas baigi daudz laikam iekšā sakrājies

man ir sakrājies, bet šovakar es vairs negribu (tas gan tā visu laiku:P)
taču rīt atvēršu Cibu un redzēšu, ka esmu apņēmusies tomēr par visu uzrakstīt... nu vajag norakstīt nost, salikt pa plauktiņiem; vajag atviegloties:)
rīt

es vakar kaut ko par rudeni pīkstēju? atnākot uz darbu, izskatījos pēc sniegavīra...un sajūta, ka balti Ziemassvētki nāk/ atkal es kaut ko esmu palaidusi garām, kādu laika nogriezni...

esam starp tiem "laimīgajiem", kuriem apkure vēl jorpojām nav pieslēgta

izēdu paciņu gumijkončas, aci nepamirkšķinot. tāds kā depresņiks... bez sapratnes, kādā virzienā doties finansiālo problēmu risināšanai. un vispār dzīves orgnizēšanai.
kā tāda īgna tantīte - kaut ko domāju, funktierēju, ik pa laikam kādam uzrūcu. un dzimšandienā neko negribu.

man tagad topā ir blogi, lielāko tiesu - par kulināriju. nu patīk man! pie pirmajiem likās, ka man ko tādu gribētos uztaisīt. bet tad, iebraucot tajā jūrā, liekas, ka katrs trešais ir nu tāds kulinārs! ka, ko nu es vēl tur... pēdējais, kam uzdūros - vispār džīpstu!!! http://belonika.livejournal.com/
un ar to kulināriju ir tā. ka es ik pa laikam tomēr žēli nopūšos, ka visas tās garšīgās lietas un variācijas vienai manai dzīvei tāpat ir par daudz. patīk un interesē man tas viss tik daudz un ļoti; kā bez sāta. labi, ka Garšīgs vairs neiznāk, ir gana to recepšu; un internets pilns, un blogi pilni; un tās mapītes, kas vēl senos laikos uzkrātas, laikam vispār var lidināt ārā... šitā histēriskā uzkrāšana "a ja nu kādreiz izmēģināšu" traucē baudpilni dzīvot

bet labi, ka visi plāni izjuka. esmu lieliski atpūtusies, un māju sakārtojusi:)
jūtos brīvi

maita Rīgas Satiksme; labi, ka man ir alternatīva šobrīd - vilciena mēnešbiļete ir par gandrīz 9 Ls lētāka
laikam sākšu atkal pa sliedēm pārvietoties:)

pildīto kabaču vietā tapa kārtojums Bebes izpildījumā. tie paši pildītie kabači, tikai kārtās -kabači, maltā gaļa ar sīpoliņu, burkāniņu un rīsiem, kabači, gaļa etc. un pa virsu saldais krējums.
gardi gan...:)

nelielai atkāpei - cik labi, ka ir bijušas šīs vasarīgās un pietiekami garās brīvdienas, es atkal esmu atklājusi to dārzeņu tirdziņu, kas man pie mājas sliekšņa:)un tas, protams, iekustina arī manas gastronomiskās izvirtības:))
tātad. tā kā jaunajam cilvēkam topā ir muļķiks par Gardēdi, tad nolēmu viņu iepazīstināt ar īstu Ratatuju, lai tas nav kaut kas teiksmains, bet reāls. tiesa, tā bija mana improvizācija par tēmu; jo baklažāni man īsti nevieš uzticību un tāpēc savā virtuvē tos neizmantoju. rezultāts bija negaidīti labs! man ir bērnības trauma, negaršo sautēti dārzeņi, sautējumi, bet šinī gadījumā laikam ir pareizie dārzeņi - kabacīši un tomāti, kas, man šķiet, ļoti šajā kombinācijā garšoja. un jaunais cilvēks arī atzina par labu esam, lai gan viņš nu noteikti nav tomātu mīļotājs, gluži otrādi; viņam laikam cita garšas nots nodominēja. protams, ļoti viņš neaizrāvās, puķķāposti ir un paliek mīļakie dārzeņi un tie arī vakariņās tika pasniegti....
tā nu secinājums - Ratatouille ir atkārtojams pasākums un tam ir piekrišana
P.S. elegantu punktu uzlika tēva darītais upeņu vīns; un arī - lai arī es esmu klasisku vīnu cienītāja, šis bija....nu īsti labs!

vēl jo projām esmu diezgan neelastīga attiecībā uz visādām plānu maiņām, uzvelkos ne pa jokam. es taču tā esmu kombinējusi, stiķējusi, bīdijusi, un viens pavicina roku un - viss vējā! plāno no jauna

bet es! šodien veiksmīgi aizstāvēju savu maģistra darbu. no paša pasākuma prieka maz, toties tagad smaids pa visu ģīmi:) atvieglojuma sajūta tā pa īstam vēl nav atnākusi vaļā. bet gāju pakaļ jaunajam cilvēkam uz b/d un nācu mājās mierīgi, aprunājoties, nevis satraukti steidzot pie neizdarītiem darbiem. cerams tā tas arī būs uz priekšdienām