brienot pa protektoru sakultu sniegu, ar būrīti ar slimu kaķi azotē, jutos kā sperot vienu soli uz priekšu un divus atpakaļ. vai kā tajos sapņos, kuros skrien, bet paskriet nevar. tā mēs pacietīgi bridām krēslai cauri.. vien turp un atpakaļ, kaut šķita, ka jāiet būs vēl mūžīgi. tikmēr vējš kaimiņu sētā sapūtis milzīgu, arktisku sniega valni. un neviens tur nav skāries klāt - tāds balts un tīrs liecas slaidā puslokā pagalmam cauri.

griškovecs un kissms