mazā atmiņu kladītē ar košzilu tinti ieskrāpēt uz palikšanu. no sētas stūra vējš bez vēja nes jasmīna smaržu - salda, kā vienmēr. gurdeni zied rozes, sava svara salīkušas. pāri ceļam tālumā mežā rieta atblāzma un nerimtīgi gurkst varžu dīķis. un es stāvu agrai vasaras naktij pa vidu, plikām pēdām lēni šūpojoties uz vasaras piekarsuša bruģa, un uz manām rokām lēnām iemieg mana meita.

bet tas vienmēr ir bijis par Tevi.

vienmēr atgādinās tikai to vakaru sniegputenī

gaiss tāds biezs un salipis pirms lietus, karājas nekustīgs starp debesīm un zemi, un mitrums salīp elpceļos un matos uz palikšanu

forši, protams, ir braukt barā, aizņemot visu pirmo joslu uz Vanšu tilta, cerībā pakaitināt autobraucējus. bet vēl foršāk ir vēlāk tādā pašā garā apbraukt automašīnas pa abām pusēm un laist pāri pie sarkanās gaismas luksoforā. barā. braukšanas kultūra augstākajā mērā. sveiciens visiem dalībniekiem.