| |
[Sep. 26th, 2011|11:06 am] |
|
man šakālis vienreiz teica ieskatoties acīs varot, pagaidi, viņš man ieskatījās acīs un teica, vispirms teica un tad ieskatījās acīs, pacēla acis un teica, vispirms kaut ko pateica, piemērs nebija lieks, piemēram, viņš teica, hops, rekurs saule lec, tas neder, viņš teica, mani tētis nositīs, viņš bija batoniņš asiņu, viņam bija kulbiņa asiņu vai kaut kāds štrunts maisīja ritenim griezt klaipu onkoloģiskā plāceņa, mēs bijām mazi tirliņi, kas nelika mieru mājiniekiem, viņiem bija sava saprašana, mums sava, mēs negājām pie absolūtā standarta skatīties multenes, tāpēc mūsu realitātes bija ērmi viena otrai, viens otru apkāvuši mēs sasēdāmies gultā un ritmiski šūpojot karotes salikām šūpuļtīklā šūpuļdziesmas un šūpojot savas pūstošās galvas devām zvērestu nekad nekost viens otrā viens otra un otra viens, kas bija tas mazais īpašums, kas nolidoja gar garšļaukus vāzi, vai tas bija lidojošs nekustamais īpašums, maza muša? mazas vērtības īpašums, tāds kā puteklis? atņem manu sveicienu, atņem manu gādību, es lūgšos tev terasi kafijas, tu man uzliesi verdošu ūdeni uz pautiem un man tur būs kaut kāds štrunts palicis, mēs apsēdīsiemies pie galda un diskutēsim štruntu, mēs šņorēsim zābakus, mums nebūs ko darīt, mēs būsim Darwini, mums būs darāmais, durwis, pa kurām iziet un durwis ko piepist, lai neveras ne vaļā ne ciet, lai durvis dara kaut ko funkcionāli neparedzētu, piemēram klapē ausis, plivinās, vērš uzmanību, man pie kājas, lai viņas iet ieskrieties citās durvīs, kas tie par arhetipiem, kas man liek, kam man liek, like, tu biji tu nebiji bekas bija bekas lija es redzēju lietu, bet neredzēju mūziku, jo tā bija pārāk cieši pie ausīm un kad man novilka bikses, āda teica, mani jūs nenovilksiet, jo man pa celam ar kungu, nav nekāda kunga, dieva biļetens silda spine, resnie spine dogs ir kukurūzas ēdāji un man "pajāt" maisās pa kājām, es speru sunītim, tas kož kaķītim, tas kož pelītei, tā kož man, es kožu kebabiņu, tas kož pārdevējam aknās, jo tur taču kilograms kokaīna ir sakakājis visu gaļiņu, ka infekcija ir iemetusies, ieritinājusies, atrisinājusies un nerodas vairs tupi jautājumi, ir viena patiesība un gaļa valda pār prātu, jo gaļai pajāt par kaut kādu tupu mākslu, viņai der tikai absolūtais standarts, bet tā ir tik sīva mācība, ka vari iet izžaut savas bikses, lai tās laikā saprot telpaugu elpu un sniegs lai mūs aprok, jo nebūs neviens atlicis, kas varētu mūs paglabāt, pašam būs sevi jāierušina un ar pēdējo elpas vilcienu jāiedarbina mehānismu, kas rotējot ap svešinieka anālu pavirza spainīti ar lāsīti, kas apgāž lodīti, kas pa ķēdīti sabrauc kaķīti un pēdējā utt. smilšu grēda aizpilda ēteri un miris ir 80 gadu vecumā vecais gurgstētājs un dūnu jakas pulētājs slavenais rakstnieku brigādes tēteris ēteris mēteris mata gala alma wiltnieks nevienu tā arī neapmānījušais es slavenais. |
|
|