|
Sep. 26th, 2011|10:55 am |
|
nu, ieraksti kaut ko, kaut kādu sarakstu, uzadi dūraiņus no "kaut kas" un "kaut ko", kas savā starpā savijas kā labā un ļaunā čūskas un labā čūska pasauc savu brāli bokseri, bet sliktā saka, ka viņai mājās ir tanks ar kāpurķēdēm, es ēdu vafeles un cepumus un to rievainā virsma kā gumijas paklājs pie kaut kādiem slapjiem baseiniem vai, piemēram, es saku vafelei, tu tagad būsi čūska, sāc locīties, un viņa izlasa grāmatā, ka rokas granātas ir labs atsvars, ja grib trennēt kakla muskuļus, nejau rīkles dobumu, bet tieši muskuļus, kas skaustu satur vienā tvērienā, divos tvērienos un noplivinot apmetni, izšāujas parašūts un krievu armija ienāk murmanskas pamatskolā, groza skolotājai Austrai degunu, kamēr viņai sāk tecēt deguns, puņķaina tāda ierodas komisariātā un saka, ka viņai skolnieki raustot svārkus, kamēr tie skapī iekārti blenž sienā, bet skolnieki ir mazās pagales, ko skolas kurtuves mākslinieks atnācis sakraut savā kreisajā āķī un nesīs tagad krāsnī likt, košļeni žļambājot ES JUMS SAKU, MAN SĀP MAZAIS PIRKSTIŅŠ, ficuks viņam sāp, viņš palaida savu delveri lodāt pa āmuriem un tas tos salodēja un tas tiem teica uz viņiem teica tas, ka līks lai paliek caurais koks, kas ar zeķu gaismu apklāts māla pods un ceļas agrā rīta ausma, rok sev kapu mežmalā, vakariņam iestājoties brokastiņš uz ciņa sēž, štuko saprast grūtas lietas, lietus lāses lēni krīt un pār eža maigo kažociņu paklupis ir ceļinieks nobrāzis sev dārgo svītu degungalā parazīts, sacīts darīts neņems ļaunā vārdi viens par otru atkarīgāki, gozējas viens gar otru, tērgā, netērgā, atkārtojas, man vienalga. |
|