| |
[Oct. 4th, 2011|10:24 pm] |
|
kusties klusībā, kusties, klusais, lai tavs nesējs tev nes un lai tavs padevējs tev padod un kad tu man sniedz savu tukšo glāzi, es to nokožu ar roku un izčurāju glāzē, jo lacoste uz mana krokodiliša ir nometusu dionīsa cīsiņu un es savām blāvā gala krāsām saku, sapulcējamies un pārspriežam skolu, satiekamies ar profesriem un sakārtojam viņiem somu, tas ir portfelis! profesors kliedz un vicina spieķi, tas ir profesors! viņš kliedz un baksta ar spieķi, tas ir mans dēls Leopolds, saka skolas direktors savam dēlam Fricim, un Fricis par profesoru palicis. |
|
|
