Rudens. Jau atkal rudens... Man šodien tāds dīvains, rudenīgs garastāvoklis. Nezinu kā to izteikt.
No sākuma, kad sajutu, ka gribas ieklabot, sāku domāt angliski.. bet kamēr atradu mūziku (hosiela!!!!) un atvēru cibu, sapratu, ka angļu valoda nederēs.
Nezinu, ko darīt ar savu rudenīgo garastāvokli. Nav gana krāsainu lapu un silta apģērba, lai ietu pastaigās... Varētu gan.
Viņš jau drīz atnāks no darba... Varbūt es varētu iet viņam pretī. Es nezinu.
Man ir bail no universitātes. Man pat dīvaini nepatīkami sapņi rādījās. Vismaz viens noteikti bijis. Man ir bail mosties vienai pašai. Bail, ka no sākuma būs nedēļas, tad mēneši un tad es vienkārši viņu vairs nekad neredzēšu, nepamodīšos viņa rokās. Un es jau atkal raudu. Labi, ka viņš nav šeit, raudāt nav godīgi. Bet es nevaru nebaidīties. Ar katru dienu ir grūtāk un ar katru dienu ir tuvāk...
Sasodīti gribas plējeri un ielādēt tajā mūziku un pastaigāties..