Šodien beidzot izgāju laukā no dzīvokļa. Cik nu spēju, nopriecājos par aukstuma asumu.
Pa dienu skatos sliktas ziemassvētku filmas un pārēdos sviestmaizes.
Jaungadu laikam nesvinēšu. Par daudz ēdu sviestmaizes.
No sviestmaizēm uzmetas depresija un agorafobija, vispār sagājusi sviestā esmu. Apsveru aiziet pie ārstes, jo salasījos par maniakālo depresiju. Ar to vispār ir baigie fokusi: kad ir mānijas periods, viss ir lieliski, cilvēks jūtas kā zem ātruma. Tad es atdūros šeit. Gaidu nākamo pacēlumu. Kaut kā jadabū uz augšu.

Divas stundas no vietas stalkoju feisbukā cilvēkus.
Tādus, ar kuriem kaut kad kaut kur skolā, izstādēs, bruņiniekos vai aristīdā, vai kaņepē krustojušās acis, tādas, ar kurām bijušas jūsmīgas dzēruma sarunas. Tie, par kuriem kaut kas dzirdēts, kaut kas nojausts. Draugu draugi un viņu piedzīvojumi, vēl tālāki draugi un vēl tālākas valstis. Domāju par to, kuri kļūs slaveni, kuri slepeni ir bēdīgi (spoiler alert: visi), kuri savā starpā apprecēsies, kuri dzīvos ārzemē un kuri vēl satiks mani.
Savu mentālo sims/ekstrasensu spēlīti nobeidzu ar iziešanu cauri savam taimlainam, iztēlojoties to no trešās personas skatapunkta un brīnījos, cik dīvainu un bērnišķīgu tēlu esmu tur radījusi un cik daudz kaķu bilžu es tur liku 2013. gadā.
whatever helps

kad tevi atraida puisis
sākumā ir ok
tad tu pēc nedēļas dzērumā attopies, ka nav ok un pasūdzies 10 draudzenēm un 3 svešām meitenēm kaņepē, ka tev ir salauzta sirds
uzraksti viņam stulbu ziņu, ka tev ir sāpīgi viņu redzēt, bet tomēr viņu meklē
viņš atbild, ka gribēja ar tevi dejot, bet tas nebūtu labi ilgtermiņā
aizej mājās 7 no rīta un raudi
smejoties pārlasi ziņas
mēģini saprast, kāpēc jau 5 dienas ir paģiras, lai nedomātu, ka tā varbūt atkal ir depresija
dzer vēl skolas eglītē, aiz negaidītas jautrības aplej cilvēkus ar vīnu, izbārsti pa grīdu sāli, iesit pliķi kursabiedram, uzliec prodidžī un aizej projām
tad izdomā, ka sīki stulbi spītīgi pieteiksi sev klusībā bada streiku

Vai par alkoholismu uzskatāma parādība, kad cilvēks, sākot dzert, nevar to beigt un meklē līdzekļus vēl lielākam reibuma stāvoklim?
Pat tad, ja skaidrā prātā tas neliekas pievilcīgi un notiek 1x 2 nedēļās?

Man bieži uznāk tāda proprioceptīva roku nolaišanās halucinācija.

Satiku vakarā vēl vienu meiteni ar roku krēmu, pat pilnīgi L'occitane firmas! Viņa man iedeva pasmērēt rokas un elkoņus, tagad man pēkšņi ir super mīkstas plaukstas un ziloņādas elkoņi kā nebijuši. K a e s jums saku, varbūt arī e s varu kļūt par "to meiteni" ar roku krēmu somiņā.