gribu, lai ir vasara, lai esmu andrejsalā ar draugiem un dzert pie Daugavas, līdz sagribas čurāt, bet ir kauns iet krūmos, tad padzert vēl, līdz ir mazāk kauna un nav vairs citu variantu kā čurāt krūmos, kārtīgi pačurāt, sagaidīt saulrietu un iet ar visiem uz kaņepi, pie kuras durvīm desmit minūtes izvērtēt, vai ir vērts maksāt to vienu eiro vai iet uz lokalhausu, kur nekad nekam nav jēgas, tad tomēr samaksāt to eiro un pēc piebalgas gaišā vairs neko neatcerēties.

aizvakarnakt/vakar kādas 20 stundas tripoju džedaju flipā, tas ir- sēnes, mdma, lsd, vēl spīdiņš un alko pa virsu. sākumā bija ļoti forši, bet pēc 10 stundām jau piedzīvoju īstu elli, kad prāts un ķermenis vienkārši grib gulēt un viss, bet tās vielas liek cauri visiem nerviem iet elektrībai un raustīt muskuļus, dzenāt domas un raisīt halucinācijas. gulēju matracī un domāju: you've done it this time, dude, beidzot būsi salauzusi smadzeni neatgriezeniski, congratz. šī tagad ir tava jaunā realitāte. kaut kā aizmigu un sāku atkopties. bet daudz ko ieraudzīju sevī no malas, un tas bija biedējoši un gana spēcīgi, lai pamainītos.

vienmēr esmu paļāvusies uz savu labo gaumi apģērba izvēlē, bet pēc manis nesen pirktajām kargo un sānu spiedpogu biksēm sāku smagi šaubīties. tad nu īsti nezinu, vai atcirst "it's called FASHION, look it up!" vai arī nopirkt žannas dubskas grāmatu. vai arī vienkāršs izskaidrojums - manā istabā jau kopš novembra nav spoguļa.

brīžiem uznāk flashbacki no pagājušā gada, caur kuriem saprotu, cik švaki bija ar to garīgo veselību. paliek baisi ap sirdi, kad atceros, cik drausmīgi ir, kad nāk virsū trauksmes lēkme un sašķobās realitāte. nav arī tā, ka uzreiz pēc tam atiet, to sūda 2017 pat suņi neskries apriet.
mana leksika atspoguļo to, ka šis nebija ar literatūru piesātināts gads.

patiesībā esmu diezgan laimīgs cilvēks šī gada sākumā, tikai gribētos iekrāt fire krosenēm naudiņu, beigt ēst, parūpēties par interneta drošību un nokļūt kādā repa kliķē

es nekad neesmu par dzērieniem vienā vakarā iztērējusi 16 eur, bet sākt klubā ķemmēt cilvēkiem matus gan nav nekas jauns

par daudz zibspuldžu, ko izraisa skraidošs viengadnieks, es pati, redzot, ka nu objektīvs ir pavērsts arī pret mani, pēkšņi aizmirsu, cik man gadu, un ļāvu telefonam izslīdēt no rokām rasolā savā šķīvī.

dzeru līniņu, ēdu nocenotu rimi sušī un skatos tokyo ghoul, es vienmēr esmu teikusi, ka te rakstu tikai tad, kad man ir sūdīgi, bet godDAMN, dzīve ir laba

Lai gan Rīgā šobrīd ir ārkārtīgi aktīvs kultūras un nekultūras pasākumu laiks, ĻOTI gribu uz Krieviju ziemā, tikai nezinu, vai uz SPB vai Maskavu. Pēdējā neesmu bijusi. Varētu to couchsurfing pamēģināt. Ja varētu atrast perfektu cilvēku, kurš zinātu visādas tur underground vietas, bet viņi jau eksistē savā slēgtajā lokā. Vispār... visiem jāpāriet no feisbuka uz vēkontakti.

istaba smird pēc žāvētām sēnēm, laipni lūgti manā slazdu mājā