gribu, lai ir vasara, lai esmu andrejsalā ar draugiem un dzert pie Daugavas, līdz sagribas čurāt, bet ir kauns iet krūmos, tad padzert vēl, līdz ir mazāk kauna un nav vairs citu variantu kā čurāt krūmos, kārtīgi pačurāt, sagaidīt saulrietu un iet ar visiem uz kaņepi, pie kuras durvīm desmit minūtes izvērtēt, vai ir vērts maksāt to vienu eiro vai iet uz lokalhausu, kur nekad nekam nav jēgas, tad tomēr samaksāt to eiro un pēc piebalgas gaišā vairs neko neatcerēties.