biju tumšā guļbaļķu būdiņā, kuras siltumā no logiem iesūcās vēsa gaisma. Skatījos uz ainavu pa logu, līdz tai garām pašāvās balts tēls. Drīz tas atklāja sevi visā godībā- balts polārlācis, kuram viss purns, kakls un krūtis bija notecējušas ar svaigām asinīm, it kā nupat būtu saplosījis kādu lielu medījumu. Tad logam abās pusēs parādījās albīni cilvēki, un arī viņu sejas un ķermeņa priekšdaļa bija klātas asinīm. Viņi simetriski pagriezās pret mani, un es skatījos to acīs, tās iedvesa man lielāko šausmu sajūtu, kādu jebkad esmu pieredzējusi- duļķaina dzintara dzeltenas acis, kas iedzen vājprātā, pirmatnējā panikā, un es sāku visiem spēkiem kūņoties no murga ārā, viss ir paralizēts, es nevaru pakliegt un smoku, līdz pamazām izpeldu realitātē, ierauju plaušās gaisu, būdas sijām izgaistot istabas tumsā, kurā vēl brīdi spīd divi dzeltenu acu pāri.

gribu atpakaļ to laiku pirms 2 nedēļām, kad nebija jāklibo un viss prāts bija sportiskā garā
tās trulās sāpes kājā liek fantazēt par to, ka varētu no visa spēka un svara triekt to pret zemi tā, ka sagriežas melns gar acīm un mutē iemetas asiņu garša. tad gan es sevi pārmācītu! tās pat nav tik lielas sāpes, lai dzertu pretsāpenes, staigājot gan asariņas izslauc, bet esmu vīlusies savā tizlajā ķermenī. un tajā, ka biju sākusi priecāties, cik labi man ir.

es principā neticu, ka var kādam kaut ko noskaust, bet man pie tā vēl jāpiedomā un jāpakačā defence leveļi.
sanāk, ka te tikai jāžēlojas, wow, i must be new here, gribēju vienkārši ko jaunu pamēģināt

ja jūsu bērns būtu aseksuāls, jūs būtu atviegloti vai vīlušies?
atviegloti par to, ka jūsu eņģelīti neinteresē grēki. vīlušies, ka jūsu dzimta izmirs?

ja jūs paši būtu?

ir pienācis tas brīdis, kad atkal sāku stresot, kā, ak kā gan es sapelnīšu naudu krūšu implantiem!? jā, ir daudz veidu, kā iztērēt 2800 eur.
man likās, vienreiz jau uzveicu šo insecurity un nopriecājos, kāda gan esmu pieaugusi un saprātīga, pašapzinīga. ka tie ir citi, kam nav taisnība un visi vienkārši ir sekli

gribēju iziet uzpīpēt, bet negribēju pīpēt. wtf. no purpose. tā arī neuzpīpēju un iešu gulēt vienpadsmitos. #healthgang

hhaha, tinderī uzšķiras ultimate crush, acīs iemirdzas naiva cerība... un nav match, meklējiet mani misenē
šim gadam pietiks

liekas, ka mans 2018. gada most life changing brīdis bija atklāsme mošpitā- nedrīkst pretoties vai vienkārši stāvēt mierā, citādi uzreiz izlīmēs pa zemi. ir jākustas līdz ar pūli. nesakrīt ar individuālisma ideāliem? varēs sevi skrāpēt no grīdas. vai dziedāt dziesmiņu uz skatuves.

tikai tagad sāku mācīties nejusties slikti par "nē" teikšanu.
nē, man nav jādalās ar cīgām ar piedzērušos vīrieti pieturā
nē, man nav jāielaižas sarunā par "pasaulē populārāko grāmatu"
nu nē, paldies, nevajag man drogu īpašo piedāvājumu
un dažreiz- dažreiz arī ballītēm ir jāsaka nē

vienmēr biju ļāvusies smagai vainas apziņai, bet kāds sakars justies slikti par tiesībām uz savu izvēli?

heck yea, mīlu sportu! beidzot jūtos kaut cik derīga un fiziski eksistējoša
ok, sen jau visiem bija zināms, ka sports palīdz pret gara kaitēm. forši

palasīju savu fizisko dienenīti. izrādās, ka man pirms diviem gadiem bija 14 gadu?! tf man kaiš

- es 2016. gadā:

"...jo vairāk es par sevi uzzinu, jo vairāk sevi ienīstu. Tad liekas, ka varētu paraudāt, bet nekas nenāk, jo man sevis vairs nav žēl. Ir tikai nožēlojami."

- es 2017. gadā:

"Jo es ticu, ka caur ciešanām cilvēkā vienmēr notiek kādas pārmaiņas. Neviens nav teicis, ka apziņas paplašināšanās nebūs traumatiska."

šogad arī kaut kas smieklīgs jāizdomā!