šis laikmets ir dirsā, un tur galīgi neko nevar padarīt
vajadzētu iet pie psihologa. es agrāk to tā noliedzu, bet, dirsā, aiz jebkura nolieguma ir bailes
es nesaku, ka viņi nav pelnījuši 20 eur/h, bet man, neregulāri pelnot 20 eur/dienā, varētu rasties problēmas
ja es vinnētu loterijā, es mēģinātu iziet terapiju
|
Posted by: kapnutelpa (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} kapnutelpa) Posted at: June 11th, 2018, 02:36 am
|
tieši pārtraucu terapiju, jo toreiz, pusaudžu gados, jutos ārkārtīgi vainīga, kāšot vecāku naudu, ko viņi šim mērķim atvēlēja. bez mammas pat nevarēju aiziet un raudāju, ka nav vērts un jēgas. būtu pacentusies un sapratusi, ka pašai arī jāstrādā un jāgrib veseļoties, būtu tikusi tālāk.
bet šis tāpat nav stāsts par to, ka liekas pārāk dārgi, bet gan neveselīgu attieksmi pret naudu, sevi, vērtību un to, kā tas viss grozās.
Drīzāk saproti, ka terapeits saņem ne jau 20-50 EUR par stundu. Sesija ilgst stundu. Terapeita darbs ar tavu keisu (un tavs darbs pašam ar sevi) norit visu nedēļu, pārsvarā sadarbībā ar supervīzoriem. Tiek rakstītas atskaites, domāti labākie jautājumi, gultnes, kādās virzīt terapeitisko procesu etc. Terapeitam ir jāatcerās viss, ko esi stāstījis par savu dzīvi, jāpiedomā pie detaļām, ko parasti ārsti var mierīgi ignorēt. Tad redzi, ka ir tās cenas vērts.