Ja mēs pieņemtu, ka mēs visi esam vairāk vai mazāk dzīvnieki, kuros ir iesprostots cilvēka prāts, bet joprojām ar visu cilvēka prātu esam dzīvnieki. Un pieņemot, ka evolūcijas ceļā esam attīstījušies ar hormonālām tieksmēm pret pretējo dzimumu. Varētu izsecināt ka: ja ir homoseksuālas tieksmes, tātad mūsu dzīvnieciskās hormonālās tieksmes strādā nepareizi. Cik zinu, pret šāda veida "slimību" efektīvas brīnumzāles vēl nav. Ārstēšana no homoseksualitātes bez spēcīgiem hormonāliem līdzekļiem nav efektīva un pat ar tādiem līdzekļiem varbūt nav gluži vēlama. Turpretī aseksualitāte liecina, ka šīs dzīvnieciskās hormonālās tieksmes nedarbojas vispār, kam par īsto iemeslu varētu būt dažādas gan ķermeņa, gan prāta kaites. Atļaušos gan aseksualitāti, gan homoseksualitāti uzskatīt par "slimībām", kuras varbūt nevajadzētu gluži agresīvi ārstēt, bet morālo atbalstu saviem bērniem pret depresiju un citam viltīgam kaitēm neviens man neaizliegs dot.