mans ķermenis vienkārši sāk padoties, un es pat neesmu trausli un saudzējami tieva! pulss sit cauri elsām, jau kāpjot uz sporta zāli trešajā stāvā. treniņu nobeidzu stairmasterā ar vēl 60 stāviem. man droši vien ir tā pots huiņa, pēdējās trīs dienas pavadīju ar gaisa badu un skrienošu sirdi, gulšņājot pamīšus uz grīdas un gultā.

Kāds jaunietis man cold approachoja un lūdza telefona numuru, kamēr cīnījos uz eliptiskā.

recepte, kā ajaunot dzimumtieksmi pēc žīdu trust fund dēmona uzliktā lāsta: 0.1 g psilocibīna dienā, sporta zāle katru dienu, klausīties deftones ("Lucky You" on repeat)

man ir fucking pielonefrīts, jo esmu divdesmitseptiņgadīga pusaudze

biju jau vairākus mēnešus (drīzāk gadus) jutusies pilnībā atsvešināta no cilvēkiem un hroniski pārgurusi, taču nesen atklāju moshpita terapeitisko efektu. koncī sagāju pilnīgā sūdā kopā ar zoomeru baru, esmu uzlādēta.

bērnībā man ļoti patika spēlēt "Tramvajā". tas bija īpaši eksotisks transportlīdzeklis, jo manā pilsētā tramvaju nav. es savietoju visus dzīvokļa krēslus divās kolonnās, sasēdināju mīkstās mantiņas kā pasažierus un pati biju vadītāja ar zaļu ausaini.

manai mammai bija trīs draudzenes, kuras viņa satika varbūt 1-2 reizes gadā, un man bērnībā tas likās nedaudz dīvaini un skumīgi. viena no viņām pat dzīvoja burtiski kaimiņu mājā. tas gan mani neglāba no kļūšanas tādai pašai.

jā, uz ielām ir daudz seksīgu meiteņu, bet vai jūs maz varat iztēloties, cik daudz seksīgu meiteņu vienkārši pūst savās istabās?

vienmēr, kad ieraugu satriecoši skaistu meiteni ar absolūtu goblinu par boifrendu, kļūstu iracionāli dusmīga. ķipa, un ko tas atstāj man?!

šodien, ejot prom no terapeites, pirmo reizi uzskrēju kādai citai viņas pacientei. biju tik pārsteigta, ka mana atbilde uz viņas "labdien" izskanēja bez elpas. jutos kā pieķerta un pieķērusi viņu

tu viņam pieseko pretī un redzi tajos mazajos kvadrātiņos notvertās mākslinieciski pusplikās meitenes un vienlaikus sajūtai, ka pret savu gribu kļuvu par vuāristi, gribas arī tādai būt mazā kvadrātiņā bez sejas