jau vairāk nekā pus gadu esmu nolēmusi doties uz citu valsti. Šodien nebiju pārliecināta, ka vēlos doties ārā no mājas, gribējās tupēt siltumā, skatīties futurama un pūt. Bet es savācu savu slinko pakaļu un devos spēlēt galda spēles. Es neesmu runātīga, bet kad uzzināju, ka tur ir tūristi no valsts, uz kuru vēlos doties, devos parunāt. Viņš pat bija no konkrētās pilsētas uz kuru es plānoju doties. Biju pārsteigta. Laikam dažas lietas ir vienkārši lemtas notikt un es ceru, ka šī ir viena no tām, citādi būšu vīlušies, jo šobrīd tik ļoti saceros. Es tiešām ceru, ka mani apstiprinās un šis man likās kā zīme, ka es veicu pareizu lēmumu, bet laiks rādīs. Viennozīmīgi tas bija ļoti negaidīti, pārāk daudz, lai būtu tikai sakritība. Pārāk daudz, lai varētu teikt, ka Dievs nekādā formā un vārdā dēvēts neeksistē.
Varbūt liktenis tik tiešām ir mums ierakstīts jau dienā, kad tika viedota zeme. Katrs solis un izvēle, ko veicam, jau bija ierakstīta pasaules laika gājumā. Ierobežota izvēles iespēja, lai arī ko mēs izvēlētos, tas būs tieši tas, kas tika ierakstīts. Patiesībā mēs neizvēlamies, mēs tikai sekojam tam, kas tika nolemts jau gadu tūkstošus, miljonus atpakaļ. Jo kā gan citādi J 3 gadus atpakaļ bija Latvijā, lai tikai 3 gadus vēlāk mums nejauši būtu šī saruna, nejauši satiktos.
Manā sirdī ir tik daudz mīlestības pret . Tas ko viņa dara tik tiešām ir Dieva sūtība. Pat mana aukstā, melnā sirds ir viņai pateicīga. Es neesmu tas cilvēks, kas apskausies. Īpaši pēc visām puvušajām būtnēm, kas savā ceļā man ir uzgrūdušās, bet ar viņu ir citādāk. Viņa ir pilna siltuma, taču nesamākslota. Viņai ir tā cilvēcība, kas pietrūkst tiem pārlieku šķebinošajiem.
Es esmu pateicīga par viņu, par visiem ko iepazinu ceļā, par to, ka nejūtos vairs tik vientuļi un ma ir kur doties, lai justos pieņemta.
Varbūt liktenis tik tiešām ir mums ierakstīts jau dienā, kad tika viedota zeme. Katrs solis un izvēle, ko veicam, jau bija ierakstīta pasaules laika gājumā. Ierobežota izvēles iespēja, lai arī ko mēs izvēlētos, tas būs tieši tas, kas tika ierakstīts. Patiesībā mēs neizvēlamies, mēs tikai sekojam tam, kas tika nolemts jau gadu tūkstošus, miljonus atpakaļ. Jo kā gan citādi J 3 gadus atpakaļ bija Latvijā, lai tikai 3 gadus vēlāk mums nejauši būtu šī saruna, nejauši satiktos.
Manā sirdī ir tik daudz mīlestības pret . Tas ko viņa dara tik tiešām ir Dieva sūtība. Pat mana aukstā, melnā sirds ir viņai pateicīga. Es neesmu tas cilvēks, kas apskausies. Īpaši pēc visām puvušajām būtnēm, kas savā ceļā man ir uzgrūdušās, bet ar viņu ir citādāk. Viņa ir pilna siltuma, taču nesamākslota. Viņai ir tā cilvēcība, kas pietrūkst tiem pārlieku šķebinošajiem.
Es esmu pateicīga par viņu, par visiem ko iepazinu ceļā, par to, ka nejūtos vairs tik vientuļi un ma ir kur doties, lai justos pieņemta.