Nožēlojama, jo vienmuļa, pelēka, vientuļa. Un nezūd vis. Tā bija vēl pirms apreibināsanās un būs pēc tās. Un šis neizmērojamais tukšums, kas nemitīgi izplešās.
Grāmatas lasīt, vazāties pa intyeresantām vietām, uztaisīt kaut ko, uzspēlēt kaut ko, utt. Pasaule ir interesanta. Nav tukšuma. Ir visādas lietas. Nu un vēl var dirsties ar citiem cilvēkiem - par filozofiju, uzskatiem utt.
1) tā visa ir daudz 2) tas ir pašģenerējošs: jo vairāk tu zini jo vairāk tev ir pieejams, jo vairāk tyev ir pieejams, jo vairāk tu zini utt, beigu nav. 3) tas nebojā smadzenes
