šodien (nu jau vakar) izlīdu mazu pastaigu ar suni. Atsvēdzinoši. Prāts likās kādu brīdi nedaudz asāks, kā arī, man noder vairāk kustības, citādi galīgi noresnēšu. debesis bija skaistas, gandrīz raudāt gribējās, cik burvīgi. Es tikai nesajēdzu, kā mans mazais nedaudz-virs-potītes-augstuma suns spēj sevī uzglabāt tik daudz urīnā, lai apčurātu katru kupenu. NU tiešām KATRU. Maģija.