un es esmu...
joprojām.
skatos uz to cilvēku spogulī un nesaprotu, ko lai ar viņu daru.
visātrākais un vienkāršākais būtu nodzerties līdz baltajām pelītēm. ilgi nevajadzētu pūlēties, cik zināms.
bet - ko pēc tam?
un tomēr - varbūt labāk mēģināt sportot?
smēķēšanu it kā esmu atkal atmetis (jau 53o reizi)
bet varbūt vienkārši iet gulēt un cerēt, ka rītdiena būs labāka par šodienu. un visām citām dienām.
naivi.
bet nav cita varianta šobrīd.
kaķi kādam ir jāpieskata.

tā, beidzot esmu ticis galā ar nogurumu un varu teikt - vakardienas pasāciens tika aizvadīts godam. koncis ideāls, cilvēki sakarīgi, paģiras ar pārāk nemoka.
nedaudz biju pārrēķinājies ar alkohola daudzumu - novērtēju par zemu savu ietlpību - jau uz 8iem vakarā 4l bauskas alus bija cauri. pieslēdzos čaļiem uz brūno, pēc tam "barčikā" turpināju ar alu. pa vidam futbolu ar uzspēlējām Dueta Kю gabala "Dzert un drāzties" pavadījumā, baigi nesakarīgi sanāca, pagrūdām 4:1. Pēc futenes ielīdu upē papeldēt, padirsu festa vienojošo simbolu - milzu koka pogu ar visādākiem sazīmējumiem - tā aizpeldēja pa straumi Valmieras virzienā. tad kjau arī bija klāt gaidītākais (no manas puses) pasākuma priekšnesums - Oranžās Brīvdienas. Bij baigi labi, noārdījāmies riktīgi, pēc tam atkal bija jāiet peldēt, tā ka peldenes, protams, līdzi nebiju paņēmis, visa atlikusī pasākuma daļa tika pavadīta bez apenēm, kas "žuva" un kraislera antenas.
tālākā pasākuma daļa jau ir visai miglainās atmiņās tīta - uzspēlēja vēl Oša bračka (viņš, starp citu, bija arī tajā futbola komandā, kas mūs samazgāja), Kuchenbeat (ar bija labi) un mūsu pašu Valmieras puikas Emfāze. Pēc tam bija dišuks, kura laikā paguvu būt uz skatuves un kaut ko bļaut mikrofonā mūzikas pavadījumā. Laiks palidoja nemanot, bet ap kādiem 5iem viss bik piegriezās un gāju gulēt. biju jau ielīdis maisā, kad dzirdu, ka kāds klauvē pie loga - čalim no blakus mašīnas nebija atradusies vieta, kur palūst, tad nu ielaidu, lai paguļ. sarubīju muzonu un gulējām.
no rīta pamodos, jo zvanīja telefons. ne manējais. un ne arī tā čaļa (viņš jau kaut kādā brīdī bija pamanījies pazust). atausa atmiņā fakts, ka kaut kad nakts gaitā biju mašīnā ar džusi (Agate viņu sauc), ar kuru pie O.b. plosījāmies un laikam pēc tam ar kaut ko. bija atstājusi, neatcerējās un izmisīgi meklēja.
palika karsti un līdu laukā, nopeldējos un gāju skatīties, kas notiek. visi lēnā garā kravājās nost un laida prom. tā ka nejutos vēl gana spējīgs braukt, tad nācās turpināt čilot. Uģītis šaflojās pa I-podu, kas bija pieslēgts pie aparatūras un mauca rīta diseni.atrada arī, kā miķi ieslēgt un pabļāva līdz šim tam arī. bij baigi labi. tā ka biju viens pats mašīnā, tad piedāvāju dažiem (to vidū bija arī tā telefona meitene Agate), kas bija atstopojuši vakar, aizraut atpakaļ uz Valmieru. viens čalītis bij galīgā komā, turklāt viņam bija velosipēds. to kaut kā iemānījām bagāžniekā, procesa gaitā izjaucot gandrīz pilnībā (pēc tam bija interesanti, kā viņš mēģināja to konstruktoru salikt stāvvietā pie Valletas). kamēr visi savācās, bija jau pus4i. atbraucu atpakaļ, izvadāju visus, kur katram vajadzēja un jutos nedaudz noguris, pagulēju līdz kādiem pus8iem, tagad nezinu, vai naktī varēšu gulēt, bet vajadzētu - pēc 2 nedēļu pārtraukuma rīt jāiet uz darbu.