viss tikai sākas..

2.7.06 14:52

eņģeļa sejiņa dzēra "eņģeļa seju"

• šeit

2.7.06 10:25

dīvaini laba sajūta. tā, it kā pasaule būtu palikusi labāka, vienas nakts laikā. un daudz jau nevajag, tikai to sajūtu.
viens cilvēks man pačuksēja, ka tā beidzot jūtas. tātad ir iemesls pasmaidīt- par vienu laimīgu cilvēku vairāk. man šodien gribētos par visiem laimīgajiem piesmaidīt visu pilnu.

• šeit

28.6.06 18:50

Vecāķos aizmirsu visas savas tās īpašības, par kurām es nekad negribētu uzzināt, ka manī tādas mīt. tās sabruka zem manām čingadzguku alām, kurās bija mājām līdzīgas mītnes, uz salas.
tā pat arī nosūtīju domu vēstulītes pudelē. gan jau kāds smiltīs kādreiz atradīs un atbildēs..
tas no manis..

• 2 mirkļa ieķēpājumi
• šeit

21.6.06 23:04

kārtējais mieriņš. sajūtās vakardienas Undīne un atrastā zemes mala. tā ir mana! lai cik niķīgi un stiķīgi kā mazs bērns, bet savas pasules malu nevienam neatdotu. tagad es zinu, kur dzīvojos- savā pasaules malā, kurā ir viens kalns; tagad es zinu, kur ir mana pasaules mala un kāda tā izskatās. un Spāres parks ir mana atpūtas istaba, bet mana zemes mala- mana dzīve..
un te- kā mēs ar kristiana sauli Undīnē atradām..

• 7 mirkļa ieķēpājumi
• šeit

19.6.06 01:56

ai, kā plīst galva pušu! izturēsim.

Dundagā gan izdundagojāmies tā ka maz neliekas. Pāces ezera krastā uzslietās teltis un cepinātais šašliks ar viskiju un vēl šādiem tādiem šķidrumiem nu nekādi negrib pamest manu prātu. pleci ar tādi bišku piecepināti. bet pasākums godam! tā izkarst un artpūsties sen nebija sanācis. un var droši teikt- ja Lulū atpūšas, tad atpūšas riktīgi. čoini (:
un, ja es jums saku vārdiņu- nu, tad kodiet, skrāpējiet, kutiniet un novediet mani līdz vājprātam[šim vārdam ir jāpazūd no mana (: tā jau mazā vārdu krājuma]. pagaidām tikai viena cilvēka klātbūtnē es mēģinu neatļauties izteikt šo vārdu jo īpaši darba laikā.

savādāk pasule ir tik pat kustīga un zāles arvien vairāk pļavās kā ūdens- tam paredzētajās vietās.

• 2 mirkļa ieķēpājumi
• šeit

13.6.06 13:45

liec skanēt Amēlijai un visas sajūtas apgriežas.
[tas noteikti bija vajadzīgs. arī šodien.]
bezgalības sajūta mani vairs neatstāj ne uz mirkli. un vai tam vispār var būt kāds izskaidrojums? varbūt tas, ka beidzot, pēkšņi ir sākusies mana vasara. jo kāds, nejauši satiktais, man to iečukstēja- "skaties..". un es skatījos. redzēju krāsas, iespaidus kā lietas, cilvēku satrauktās sirdis, pat domas un sajūtas. brīžiem trūka elpas, bet tas neliedza acis atstāt vaļā. un tad es sajutos kaila. bez drēbēm, bez miesas, bez ķermeniskā, griežoties gaisā ar izplestu dvēseli- atstājot virpuli aiz sevis, un daudz jautājumu ar pievienotajām atbildēm. arī vienu no cerīgajiem- tad jau kādreiz[?].. atbildes vietā ar nopūtu- varbūt[.].
man tika sniegtas atbildes, kuras biju gaidījusi gandrīz gadu. varbūt pat mazlietiņ vairāk par gadu. jau no tā pirmā brīža, kad es apjautu, kas ir pasaule. tas bija tad, kad es sāku dzīvot. un ne mirkli ātrāk vai vēlāk.

tomēr palika viens neatbildētais- vai tas sekos arī visas atlikušās dzīves?

**
nemāku mīlēt vienīgi. mīlēt māku vispārīgi. un viegli.

• šeit