10:34
hmm?! ko man gribētos?! ai, nav ne jausmas..
un rītdienas grafikā man ir nakts, tā kā no rīta es varēšu beidzot gulēt. un tās trīs brīvās dienas, kas man ir pēc tam, gribētu pavadīt diezgan nesēnīgi.. apnikusi sēņošanās.. tāpēc varbūt atklāt savu personīgo stopēšanas sezonu? vai tomēr pasēdēt te pat?
domāju, ka trīs dienas man varētu pārvērsties nedēļā[gan, ne laika nozīmē, bet sajūtu..]..
upd: un gribu dzirdēt sitāras..
22:21
tas var bū
t gan dēmons, gan eņģelis. no tā nek
ad nenoslēpies. tas pats vairāk slēpjas un aplelē uz citu jūtām. tur arī viņš dzīvo- naktī
s, kad ārā
mīt tikai tie, kas nav īpaši rūdīti dienai. tie ķer skarienus un nogalina tos sevī. pārmet pāri pār v
ēl nesazagtajiem, tikai sev zināmas zīmes un runā citās valodās. tos neizprot. tie tikai spī
d ar acīm un laupa vairāk un vairāk. die
zin vai kādreiz tiem apniks
un pietiks. vienīgi degot, tad tie mirst,
bet tas nav tik vienkārši, cik izklausās. un tie nebaidās, jo nav no kā. tikai pārējie no tiem baidās, kad apzinās to b
ūtību. visbeidzot
tajos nav nekā slikta, tikai iekāre, mūžīga pievilkšana un sk
aistums, ja to tā var nosaukt. tie ir paši par sevi, nav atzīmēti un nekur ap
rakstīti, jo to nav iepējams izdar
īt. tiem nav ne savu rūnu, ne hroniku, n
e kultūras. tos var tiaki un vienīgi sajust. un tas neka
s, ka tie māk rakties dvēslēs un prātos, tāpat tie to nekad neatzīs
. tie ir bijuši un būs. nekur nepazudīs, jo neviens nenojauš, kad tie pastāv
. un vienīgais, kā tos var atpazīt- skatienā, kuru tie nogalina sevī un pazudina uz bezgalīgiem laikiem.