06:56
vakarvakarā sāku lasīt Noras Ikstenas vienu no pavecākiem stāstiem. izraku bibliotēkā. zin? man tā sagribējās dzīvot Amsterdamā- tajā "uzūdens" mājā(būdā). sagribējās tādu patīkamu ikdienišķu rutīnu. tik pat skaistu un dzīvīgu. es jau protams to sasēju ar savām fantāzijām. un savādāk jau nav iepējams lasīt.. tur katra diena tā skaisti atkārtojās, bet man viena dienakts pārvēršas nedēļās, ka izsekot vairs nespēju. nezinu, kāpēc vēlme saistīta tieši ar Amsterdamu, liekas, ka tur varētu būt īpaša aura. kaut kur pilsētmalā.
20:47
* ā, ja agrāk šizofrēnija likās kas eksotisks, tad tagad man no tās ir patiesi bail. (nav saistīts ar sapni/murgu..)
* pa to laiku, kad gulēju, nosapņoju pa pusei patīkamu un pa pusei netīkamu sapni/murgu. tur biju aizrāvusies ar vienu siev. dz. pārstāvi, atstājot novārtā gan māsu, gan vienu citu siev. dz. pārstāvi. māsa manā acu priekšā darīja muļķības, pa kurām cacas smējās kā kutinātas. es viņai nepalīdzēju. otrā siev. dz. pārstāve uzvedās pārāk neuzmanīgi un nokrita no kraujas. lejā bij ceļš. viņai pārbrauca pāri divas mašīnas. un es stāvēju un neko nedarīju.
patīkamas bija izjūtas, kuras bija saistītas ar to sievišķi, ar kuru aizrāvos.
* ja nebūtu jābrāuc uz darbu, lasītu Noru Ikstenu un dzertu tēju ar citronu un laimu.