viss tikai sākas..

04:55

ai, neko..

• šeit

15:44

var man stāstīt visādas duļķainības un man uz to visu nebūs nekādas reakcijas. tad vēl var klauvēt pie manām durvīm, kaut vai līdz ziliem kauliņiem, jo visbiežāk manis tomēr nav mājās.
jā un iedomājies? esmu pēdējā laikā sapratusi, ka tomēt no tās siena kaudzes esmu izvilkusi to vienu adatu. dzīvosim redzēsim: iedurs vai nē. ja iedurs- nekas īpašs, zinu kā sniegt sev pirmo palīdzību, kas neprasa ilgu laiku. un ja neiedur?! ūp, tad gan es esmu iekritusi..

• šeit

17:16

neiekarsti, savādāk vēl sasvīdīsi.
un mēs taču to nevēlamies, vai ne?!

• šeit

18:10 - šeit mēs vedam bezpersoniskas sarunas, bet dzīvē viss ir savādāk.

dīvaini ir turēt pirkstos smalku diegu, kuru aizpūš vējš kilometriem tālu. un vēl dīvaināk, ka brīžiem par šo diegu aizmirstot, tas, tā pat neizslīd no pirkstiem. laikam aptīts. un, kad tajā otrā galā atceras par šo diegu, tad šajā- ir dzirdama smalka žužināšana, arī mazliet smilšu skaņas un koku šalkas.

• šeit