bibliotēkā ņemtās grāmatas vienmēr mazliet smaržo pēc iepriekšējā lasītāja - cigaretes, pelējuma dvinga, suņu smaka, brūni pirkstu nospiedumi, par ko gribas cerēt, ka tas brūnums no šokolādes, bet dažkārt gadās arī kas persōnīgāks - kaut kas līdzīgs no deguna nākušai vielai uz lappušu malām acīmredzot domāta lai sevišķi specifiski akcentētu sev iepatikušos rindkopu. pasvītroti teikumi, kas man neko nenozīmē, dāsnu roku kaisītas savu domu pelavas, kam bija jābūt par graudiem, izsvītrotas rindkopas un pat veselas lapaspuses, uzdoti jautājumi pašam sev un tiem sekojoši dīvaini secinājumi. *tas ir tad kad nav mīlestības cilvēku - cilvēka sirdī* un milzīga izsaukumzīme blakus. vai arī pasvītrota rindkopa un blakus uzšņāpts *ironiska patiesība* [paldies, sapratu - gribas piebilst]. cilvēks, kas B burtu raksta kā G burtu savukārt atzīmējis - *Grīžiem laime sākas tajā Grīdī kad paskatamies uz lietām no pozitīvās prizmas - viss nāk par labu* un trīs izsaukumzīmes. [niez roka pierakstīt pie viņa trim vēl savas trīs ar sarkanu tinti]. nē, niez roka pasvītrot visu viņa rakstīto, visas izdarītās piezīmes izanalizēt, komentēt, secināt, apvilkt viņa pirkstu nospiedumus..vēstures fakultātes kaitīgā ietekme, bet tai pat laikā, lai nesabojātu avota autentiskumu, es nekad nesavācu pat iepriekšējo lasītāju atstātās grāmatzīmes,ielieku tajā pašā vietā un tādējādi radu sevī kaut kādu nesaprotamu Sajūtu, ka neesmu šo cilvēku nodevusi, tikai mazliet pieskārusies, atstājot mazmazītiņu - *es šeit biju. evija. 2007.g.aprīlis.*