buljōna krūze ar ovāliem punktainiem kaķu ķermeņiem, naiviem smaidiņiem, iekšā gardākā no gardākajām kartupeļu klimpu piena zupām, plēve novaikstoties izmesta miskastē un satikts cilvēks, kas pirms kāda laika varēja kaut ko nozīmēt, bet kaut kā abi uzskatījām, ka nemākam zīmēt.
un dzejas grāmateli bibliotēka pieprasa atpakaļ, redz, kādam pilsonītim ievajadzējies. sasodīts. biju plānojusi to pagarināt bezmazvai visu mūžu tāpat kā sevi pa mēnesim vien uz priekšu dzīt, pa mēnesim vien. līdz kādam pilsonītim pēkšņi ievajagas.