18 Oktobris 2012 @ 10:02
darbabiedrenes  
un patiesībā man vienalga (apkaunoju Latvijas valsti, es zinu), ka neviens te sākotnēji nezina, kas un kur ir Lettland, mani tikai tracina, ka es varu reizes četras atkārtot, kas es esmu un no kurienes, pat parādīt kartē, bet rītdien tik un tā būšu labākajā gadījumā no Ukrainas, Polijas vai Baltkrievijas. vakar Martina izteicās, ka "jums" tur Dienvidslāvijā un Mongolijā esot daudz visvisādu dimantu un naftas, tāpēc lielākoties darbā es cepu kūkas vai cepumus, jo ar cepumiem ir lielāks prieks runāt par savu patieso mongoloīdo izcelsmi. bet, kad glābiņa patiešām nav un sāk gribēties lielā skaitā atņemt dzīvību, tad noeju uz otro stavu un desmit minūtes pagulšņāju uz dīvāna vai arī zīmēju:

 
 
( Post a new comment )
frau Strumpf[info]juuuda on 19. Oktobris 2012 - 10:16
manām darbabiedrenēm vienkārši neienteresētība ir spēcīgākā puse pagadījusies. viena nezina, kur ir Polija, piemēram. jaunieši gan glupi kā visur: viena tāda darbabiedrene, kas studēt aizgāja, apvaicājās, vai Polijā katrā dzīvoklī ir ogļu krāsns. tā jau "uz ielas" nekas, daudzi kaut ko zina, nu, vismaz minimumu pateikt, ka "Rīga ir ļoti skaista pilsēta" (:
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)