un patiesībā man vienalga (apkaunoju Latvijas valsti, es zinu), ka neviens te sākotnēji nezina, kas un kur ir Lettland, mani tikai tracina, ka es varu reizes četras atkārtot, kas es esmu un no kurienes, pat parādīt kartē, bet rītdien tik un tā būšu labākajā gadījumā no Ukrainas, Polijas vai Baltkrievijas. vakar Martina izteicās, ka "jums" tur Dienvidslāvijā un Mongolijā esot daudz visvisādu dimantu un naftas, tāpēc lielākoties darbā es cepu kūkas vai cepumus, jo ar cepumiem ir lielāks prieks runāt par savu patieso mongoloīdo izcelsmi. bet, kad glābiņa patiešām nav un sāk gribēties lielā skaitā atņemt dzīvību, tad noeju uz otro stavu un desmit minūtes pagulšņāju uz dīvāna vai arī zīmēju: