04 Janvāris 2008 @ 23:22
ticība  
draudziņos meitentiņš, tas pats, kas reiz uzrakstīja graujošus entos dzejoļus par labajiem samariešiem un Terēzītes taciņām, dienasgrāmatā ierakstījis, ka mīl Jēzu un grib, lai arī mēs "tā jebkad varētu justies", kā viņa tagad.
nenoturējos.

nekādi nevaru saprast, kas ir tas, kas mani tik ļoti uzkurina un kaitina visos šajos pārliecinātajos kristiešos un uz sektantismu tendētajos dieva bērnos. un pats galvenais - kāpēc?
 
 
( Post a new comment )
narkomanC: me/mushviirs[info]narkomanc on 5. Janvāris 2008 - 10:11
es zinu, kas kaitina. Taa ir publiska izraadiishanaas un savas ticiibas uzspieshana citiem (un to neatziistot). Un punkts visam, ka tevi padara par zemaak veertu, jo vinji tev noveel "kadreiz taa justies, kaa es tagad". Unt as viss kopaa ir vienkaarshi viens liels paarpluudis paaraakuma sajuuts (uzvaras saluuts). Ja tici, tad tici - netraucee citiem.
aizravos, yes

bet tas nav vairums tomeer. Vairums kristieshu ir ljoti labi cilveki
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
frau Strumpf[info]juuuda on 5. Janvāris 2008 - 15:51
šitie kristieši, kas tā dara, ir ar ievirzi uz sektantismu. un jā - tieši tā pārākuma sajūta, es zinu visu, tu nezini neko, vienmēr no augšas nākošais skatiens ar mierpilno pārāko smaidu, jā.
starp citu, šis meitentiņš mani "mierināja", ka arī es reiz varēšu kļūt par kristieti un tad visu sapratīšot, tad tik redzēšot. īstenie kristieši ar ticību neizrādās.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)