izstaigājām mežu apkārt tā sauktajam briežu dārzam bez briežiem. sēdējām uz baļķēna un apkārt tekalēja skudras, rāmi gulēja tukšas plastmasas alus pudeles, mušmires un saplēsts lietussargs. bijām pie tēta un viņš bija kluss kā allaž. pagulēju trīs stundas mierīgi, jo aiz jaunajām plastmasas balkōna durvīm nav dzirdamas superīgā Lunaparka dvēseli ārdošās kalbaskas. vārdsakot tas, ko gribēju teikt, ir, ka par Latvijas 1940. gada okupāciju tā arī neko neizlasīju.