Rakstot funckijas definējumu pieļāvu drukas kļūdu, "public boolean..." vietā uzrakstot "pubic boolean..."
Hihī

Šodien iedomājos par to, ka tajās reizēs, kad "kaut ko baigi vajag", realitātē tā nepieciešamība pēc šī "kaut kā" ir apšaubāma.

Nu bet protams, ka es izgāju no mājas pārāk vēlu, dabūju steigties un vienalga nokavēju pierakstu uz Covid vakcīnu. :/
Ierados noskrējies, nosvīdis. Nevarēja temperatūru izmērīt, jo... bija pārāk maza (25°C). Dakteris arī norādīja uz slapjo pieri, uz ko atbildēju: "skrēju..nervi..". Bet nu, vakcīnu dabūju, tagad sēžu un nogaidu 15 min.

Nekad iepriekš nebiju ēdis mango, vakar izdomāju pamēģināt un nopirku. Norēķinoties pie pašapkalpošanās kasēm, noskaidroju, ka ka mango ir "auglis ar kauliņu".
Šodien googlēju, "kā pareizi ēst mango". :D Un tad apēdu 1/3. Tīri tā neko, tā ir lieta, ko varētu ēst arī turpmāk. Interesanta garša: kaut kas pa vidu starp meloni un burkānu.

Es pēdējās nedēļas laikā šad un tad atcerējos par vienu filams/seriāla sižetu, kurā tika izspēlēta viena jaunieša tēla situācija, bet es galīgi nevarēju atcerēties no kura seriāla tas tēls bija. Tā situācija bija par to, ka šis jaunietis - kāda dēls - bija knapi sasniedzis pilngadību un sāka satikties ar sievieti, kurai jau bija bērns, un beigās šis jaunietis bija apņēmies precēties ar to sievieti. Nav jau nekāda nelaime, ka neatceros, no kura seriāla tā aina bija, bet nu nedaudz tas mani kaitināja.
Un tagad skatījos vienu random parodij-video, un... manu uzmanību pievērsa viena aktrise, kura man likās aizdomīgi pazīstama. Likās, ka ir jau atbilde mēles galā. Bet nākamajā momentā es nez kāpēc sāku atcerēties par to seriāla ainu ar jaunieti... Tas bija seriāls "The Sopranos"! Un jaunietis bija Tonija Soprano dēls AJ! Kāpēc es par to atcerējos tagad, kad redzēju to citu aktrisi random parodijā? Tā aktrise spēlēja Medovu Soprano - Tonija meitu un AJ māsu.
Case is closed.

Iepriekš skujoties, sanāca nedaudz iegriezt lūpā, bet tas jau nekas. Tikai tagad, ēdot persiku jogurtu, nevilšus sanāk savas asinis piejaukt jogurtam klāt :D

Šonakt aizmigu pie planšetes, skatīdamies youtube video. Tad vēlāk, tā kā pa miegu, tā kā pa sapņiem, es dzirdēju vienreizēju mūziku. Es pamodos un ātri vien aptvēru, ka mūzika skanēja no planšetē redzamā youtube video - Cassini misijas noslēguma ieraksts. Un konkrētā mūzika bija daļa no misijas rezumējuma video ar reālajiem audio/foto materiāliem, kas tika iegūti misijas laikā. Episka mūzika, episks video. Episka² pieredze.
Cassini: The wonder of Saturn
Pieredzes iedvesmots, es sev uzliku jaunu wallpaper'u, kurā starp citu ir redzama arī Zeme :)

Detalizēts apraksts par uzņemto bildi: https://photojournal.jpl.nasa.gov/catalog/PIA17172

Šodien esmu nedaudz "apdauzīts". Bet nu neko.

Sagribējās ko smieklīgu, iegāju interneta veikalos apskatīties cenas videokartēm. Labi izsmējos :D

Ārā laiks tāds draņķīgs, bet vienalga iešu ārā skriet, jo "vajag".

Šad un tad, klausoties mūziku, mēdzu satrūkties, kad sāk skanēt dziesma, kas vienlaikus ir mana telefona zvana melodija. Vienmēr pirmā reakcija ir, ka zvana telefons. Un tad dažus mirkļus vēlāk man pielec, ka klausos taču mūziku un ir sākusi skanēt kārtējā dziesma :D

Vakar "piebeidzu" Spider Man - Remastered ar visiem DLC, ko spēlēju pēdējos divus mēnešus. Es gan esmu nedaudz pārsteigts, tagad apskatoties, ka spēlei veltīju "tikai" 45 stundas. Pašam likās, ka spēlēts divreiz vairāk. Spēle pati par sevi ir ļoti laba. Pat divus mēnešus vēlāk man nebija zudusi aizrautība vienkārši lidināties apkārt pa pilsētu. Spēles vide un pārvietošanās mehānismi ir lieliski. Stāsts arī bija tā neko. Un arī pārējie spēles mehānismi bija OK. Vienīgā problēma, vismaz pēc manas pieredzes, ir tas, ka, veltot spēlei vairāk laiku, daudzi elementi palika vienveidīgi un sāka kļūt garlaicīgi. Un tas noved pie manas lielākās problēmas/kļūdas, spēlējot šo spēli: es uzreiz mēģināju tiekties pēc platinum trofejas, mēģinot spēli pabeigt ar pirmo piegājienu. Pabeidzot pamata stāstu, es uzreiz sāku spēlēt DLC. Bet, lai dabūtu platinum, nepietiek ar vienu izspēlēšanas reizi. Es varbūt kļūdos, bet man ir aizdomas, ka būtu nepieciešami izspēlēt pamata spēli vismaz 2 reizes.
Līdz ar to man ir divi secinājumi:

1. Netiekties pēc platinum trofejas pirmajā spēles piegājienā
   


2. Paņemt pauzi pirms sākt spēlēt DLC. Papildus saturs un stāsti ir interesanti, taču spēles mehānikas elementu ziņā daudz neatšķiras no pamata spēles
   

Kaut kā man pēdējā laikā sanāk piemeklēt dziesmas, kas precīzi apraksta manu noskaņojumu un sajūtas :)
https://www.youtube.com/watch?v=L3wKzyIN1yk

“Playing a violin is, after all, only scraping a cat's entrails with horsehair.” - Alan Watts
-------
Šodien sāku skatīties filmu "Good bye Lenin" ar priekšstatu, ka būs paviegla labas kvalitātes komēdija.
Filmas skatīšanās izvērtās par savādāku pieredzi
-------
Varbūt kāds var ieteikt kādu filmu vācu valodā par ikdienišķu sadzīves tematiku, kuru, skatoties kopā ar vācu subtitriem, varētu izmantot, lai mācītos (atsvaidzinātu) valodas prasmi?

Biju apņēmies šodien ar kājām iet uz Alfu iepirkties. Kā nekā 9 km ko iet, nedaudz laiks tam ir jāatvēl. Šorīt ziņās bija rakstīts, ka būšot sniegs. Tā jau vērā ņemama informācija, it īpaši ja vismaz stundu ir plānots lāčot zem klajas debess. Bet, kad pienāca laiks iet ārā pa durvīm, ļoti ērti aizmirsu par visām prognozēm. Iepriekš biju pabāzis galvu ārā pa logu, un, lai arī bija tāds vēsīgs un nedaudz vējs uzpūta, es, neko daudz nedomādams, uzvilku tādu nedaudz vieglāku jaku, lai atpakaļceļā stiepjot pilno mugursomu pārāk nesasvīstu, un devos ceļā.

Biju nogājis kādus 50 metrus, kad aptvēru, ka neesmu paņēmis lietussargu. Pavēros uz debesīm, un, lai arī bija apmācies, tie mākoņi neizskatījās tādi, no kuriem lietus "nāk". Bija arī baigais slinkums griezties atpakaļ, lai ietu pakaļ lietusargam. Izlēmu turpināt ceļu bez lietussarga.

Bet lietussargs nebija vienīgā nepilnība, par ko aizdomājos. Lai arī nesalu, bet tas vējs tomēr vilka cauri jakai. Sajūta it kā būtu uz robežas: būtu par 1 grādu aukstāks vai vējš par 1m/s stiprāks, man vairāk nebūtu patīkami. Turpināju ceļu.

Biju pusceļā starp mājām un Alfu, kad sāka pilināt. Hmmm. Neizbēgami nonācu pie slēdziena, ka, turipnot ceļu līdzšinējā manierē, man nebūs lemts palikt ar sausu ādu. Bet ir jau vismaz 2 km noieti... Un tad sākās matemātika: Vai griezties atpakaļ un "pa tukšo" noiet 4 km, vai arī turpināt ceļu un noiet visus 9 km, tehniski realizējot sākotnējo apņemšanos, bet procesā jusdamies nožēlojami ar mazu varbūtību vēlāk saaukstēties? Vēl jau ir variants kaut kādā momentā iekāpt sabiedriskajā, bet kopš covida sākuma esmu veiksmīgi izticis bez transporta lietošanas. Un tagad negribējās šo streak pārtraukt. Kādu mirkli apdomājos un tad vienkārši griezos atpakaļ. Var jau tad sākt domāt, ka piedzīvota neveiksme, nebija izdomāts līdz galam, zaudēts laiks, blablabla, bet man nebija nekādas sevis šaustīšana. Tā vietā es uzreiz izdomāju, ko darīšu savādāk. Aiziešu mājās, uzēdīšu skābu kāpostu zupu, lai sasildītos. Padzeršu kafiju, uzrakstīšu cibā, kā es pusceļā pārstāju iet uz Alfu, un tad vēlāk jau ar atbilstošāku apģērbu aiziešu uz veikalu netālu no mājām. Principā pat ar visu atgriešanos mājās man sanāks piedzīvot ieplānoto pieredzi. Būšu izstaigājies, būšu aizgājis uz veikalu.

Piecas minūtes pēc tam, kad jau sāku iet atpakaļ uz mājām, sāka līt, nē, snigt. Vienu brīdi aizdomājos, kas ir labāk šajā situācijā: sniegs vai lietus? Bet tad nospriedu, ka jautājums bezjēdzīgs: lietus vai sniegs - saturs tas pats, tikai citā izpildījumā. Un abos gadījumos drēbes paliek slapjas.

Jo tuvāk mājām biju, jo priecīgāks biju par izdarīto izvēli. Drēbes bija nedaudz samirkušas un vējš bija pieņēmies spēkā. Sāka tā pa īstam salt un palikt patiešām nekomfortabli. Beigās jau bezmaz vai skrēju, lai tiktu ātrāk mājās un siltumā.

Tagad esmu mājās un jūtos omulīgi. Vēl gan jāaizet uz veikalu. Pirms nedēļas biju siltās drēbes un jakas jau nolicis glabāšanai līdz rudenim, tagad atkal būs jāvelk tās ārā. Bet tas jau nekas, tāda niecīga 1. pasaules valstu problēma. Gan jau es pārdzīvošu :)

Izlasīju rakstu par kļūdaini uz krievu valodu iztulkoto vakcīnācijas reklāmu un smējos, vēderu turēdams. Bet tikai un vienīgi par to, kā tik maza, neveiksmīga un nevainīga kļūda var rezultēties pilnīgi pretējā vēsījumā. Delfi rakstā to kļūdaino krievu valodas tekstu tulkoja: " "Es vakcinēšos, jo gribu satikies ar vecvecmāmiņu un vecvectētiņu.". Izmantotie deminutīvi deva īpašu intonāciju tai frāzei, kas tad kopā ar neplānoto pretējo vēstījumu tad man izraisīja smieklu lēkmi.
Protams, ir nopietna un reāli ietekmē daudzu cilvēku dzīves - arī mani personīgi (par ko man smiekli galīgi nenāk). Un šādam iznākumam - reklāmai/PSA ar kļūdainu vēstījumu - var būt nopietnas sekas. Twiterī jau kāds komentēja, ka krievvalodīgie vakcīnu pretinieki šo kļūdaino reklāmu jau izmantojot saviem mērķiem.

Šodien no rīta pamodos bez modinātāja, dienas ritms nav salaists tūtē (vismaz uz doto momentu)

------

Baigi (briesmīgi) forši, ka pirmdien nomazgāju logus, tagad istabās ir daudz gaišāk un ir bezmaz vai kaifs skatīties pa logu un redzēt skaidru hai deffinišn bildi.
Bet tagad daudz labāk redzams, cik man daudz putekļu istabā, šodien jāpucē.

------

Putekļu slotiņa jau galīgi paplukusi, tikko pasūtīju sev jaunu strausa spalvu putekļu slotiņu.
Izvēlējos pakomāta piegādi un pie pakomāta izvēles pirmajā mirklī nobijos par to, kā viņi zin, kur es dzīvoju. Bet tad sekundi vēlāk man pieleca, ka es taču iepriekš ievadīju pasūtījuma adresi :D:D:D

Šorīt man kafija būtu pārāk daudz, dzeru piparmētru tēju.

Saņēmos un tagad taisu profīlu iepazīšanās portālā.
Mike Posner - Move On