Man patīk sagriežoties tā sajūta, ka esmu īsta un dzīva.

Interesanti, man nekad nav bijusi tāda asociācija. Bet, ja tā padomāju, tad man vispār nav nekāda reakcija par maziem griezumiem un asinīm.

Bet, runājot par dzīvumu, man netrūkst iespaidu un asociāciju par to :D

Piekrītu, bet vienreiz, kad netīšām sagriezos ar konservu bundžas vāku, tā, ka asinis lija kā straumīte, apziņa, ka dzīvības sula tek laukā bija pat mazliet par grafisku un par tuvu, paspeju nedaudz nobīties :)