Grūti sasniedzams, bet ļoti labs ieteikums, kuru ik pa brīdim pati cenšos praktizēt. Pēc pašas pieredzes varu teikt, ka šādu stāvokli ir iespējams sasniegt. Retu reizi tikai gan ir sanācis, bet ticu, ka manos spēkos ir šādu stāvokli sasniegt ar vien biežāk un biežāk. =)

Es pie šādas atziņas nonācu tādēļ, ka pārāk bieži savās izvēlēs prioritizējot laimi, es beigu beigās arvien vairāk jutos neapmierināts, un bija sajūta, ka es sevi tā kā ierobežoju, jo manā apziņā šāda pieeja nozīmē "viens vēlamais iznākums un pārējie iznākumi - nevēlami". Sevis ierobežošana izpaužas pārāk lielā ieciklēšanās uz manu izpratni par laimi konkrētajā situācijā. Es savā domāšanā kļūstu ļoti neelastīgs un nedodu iespēju gūt jaunu pieredzi vai šai pieredzei ietekmēt manu nostāju. Turklāt ar man raksturīgo pārmērīgo mērķtiecīgumu (milzīgo entuziasmu ar vēlmi būt laimīgam) es mēdzu tik ļoti noskaņoties uz mērķi sasniegt laimi bez kompromisiem un mēdzu būt tik ļoti paškritisks šajā procesā, ka jebkura neizdošanās vai atpalicība no sākotnēji nospraustā laimes mēŗka tiek uzskatīta par neveiksmi vai pat izgāšanos. Un rezultātā, laimes sasniegšanas procesā es kļūstu nelaimīgs.