justlive

28. Septembris 2016 10:10

Piekrītu. Tā jau laikam vajadzētu būt, ka attiecības un kontakts pēc būtības ir abpusēja mijiedarbība, kur tas attiecību iznākums ir kombinācija abu iesaistīto pušu reakcijai. Ka attiecības ir ne tik daudz statuss vai stāvoklis (kuras reģistrē feisbukā vai dzimsarakstu nodaļā), bet gan dinamiskas reakcijas izpausme, kas balstās uz abpusēju brīvprātīgumu.
Man gan šāda izpratne radās salīdzinoši nesen, un iepriekš es koncentrējos uz attiecības kā statusa izpausmi. Galvenokārt, manas pieņemamības/nepieņemamības dēļ. Lai nolādēta ir tā ideja par "pareizo" dzīves pieeju, kuras piekopšanas rezultātā "viss notiek pats no sevis". Man īpaši izteikta bija tendence koncentrēties uz attiecību ar citiem cilvēkiem uzturēšanu, uztraukšanos par to, ka es varētu būt apgrūtinājums.
Varbūt kaut kādu lomu spēlē apstāklis, ka jau no sākta gala mans priekšstats par attiecībām balstījās uz nevienlīdzības jeb hierarhijas konceptu. Ar vecākiem, skolotājiem. Daudzos gadījumos pat ar vienaudžiem. Kāds bija bagātāks, kāds bija stilīgāks, smukāks, gudrāks utt. Tad nu arī sanāca, ka manā izpratnē liela loma attiecību noteikšanā bija šiem statusiem un nevienlīdzībai. "Katram ir jāapzinās sava loma" un "par savas lomas neievērošanu būs problēmas un sarežģījumi".