Soli pa solim
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Leap of faith (faith in myself)
Tā vietā, lai meklētu iderošinājumus un garantijas veiksmīga rezultātā sasniegšanai gan savā iztēlē, gan pie citiem cilvēkiem, varbūt vienīgā lieta, uz ko man būtu jāpaļaujas, ir ticība sev (bez tālākas konkretizēšanas). Vienkārši jānotic sev, un viss.

 
 
 
Komentāri
[User Picture]
Jā, lai kas arī būtu mērķis, ticība (sev), ka tas ir iespējams, ir pamatnoteikums. Cita lieta, ka pirms cilvēks var noticēt sev, kādam citam ir jānotic viņam, un tad, kad šī ticība it internalizēta, debesis ir pušu un viss kļūst iespējams! (:
 
[User Picture]
Hmm.. es esmu domājis par citu cilvēku ticības man apliecinājumiem jeb "iedrošinājumiem". Ņemot vērā manas bailes no citiem cilvēkiem un diezgan negatīvo līdzšinējo pieredzi ar citiem cilvēkiem (it sevišķi manu "alternatīvo" dzīves uzskatu dēļ), es esmu domājis par pozitīvu pretstatu - šiem iedrošinājumiem. Ja šāds iedrošinājums ir, tad ir lieliski. Bet es tomēr sliecos atturēties no tiekšanās pēc šādiem iedrošinājumiem, tā vietā mēģinot ticību sev apliecināt caur individuāli sasniegtiem rezultātiem. Ir jau biedējoši un pretdabiski, tādēļ domāju, ka frāze "leap of faith" ir piemērota.
 
[User Picture]
m, nē, es domāju drīzāk nevis par iedrošinājumiem vai par tiekšanos pēc tiem, bet par to, cik svarīgi ir, lai kāds pa īstam notic taviem spēkiem. visbiežāk cilvēki, kuri paši sev tic, ir saņēmuši šādu "ārēju" ticību no vecākiem vai skolotājiem vai citiem svarīgiem cilvēkiem, tad internalizējuši šo pārliecību un tādēļ viņiem nav nepieciešami konstanti iedrošinājumi vēlāk dzīvē. mazliet apskaužu tādus cilvēkus (: un strādāju pie noticēšanas sev (:
 
Powered by Sviesta Ciba