Kādā brīdī tā atskārsme nāks.. tad, kad parādīsies viegls un veselīgs egoisms (vismaz attiecībā pret savu nervu sistēmu) un arī viegls un veselīgs pofigisms. Un tad dzīvot kļūs vieglāk!

Es pēdējā laikā mēģinu attiecībām pieiet pēc līdzīgas pieejas, apņemoties netaisīt kompromisus citu dēļ, sevi pakļaujot stresam, trauksmei un paniskumam. Pēc šodien piedzīvotā (iemesls, kāpēc tapa sākotnējais raksts) izvēlējos necesties no savas puses veikt damage control un nemēģināju no savas puses nogludināt radušās nesaskaņas. Sajūtas gan bija dikti dīvainas, savādas, kaut kādā ziņā pretdabiskas. Jutos neērti un vainīgs. Bet tas jau normāli, jo pieradumam liela ietekme un nekas uzreiz nemainās.