Šodien klausījos radio raidījumu par jauniešu atkarībām un šausminājos, cik bezpersoniska un aprobežota ir cilvēku attieksme pret citu cilvēku problēmām. Izdresēt, iedzīt bailes, noslogot, mainīt personību, izskaust trūkumus. Man nez kāpēc šķiet, ka nevis riska grupas, cilvēku neizglītotība un disciplīnas trūkums ir problēmu iemesls, bet tieši šī bezpersoniskā attieksme, ka cilvēku uztver nevis kā personību, bet gan kā gaļas blāķi un resursu patērētāju.