citaantonija

4. Augusts 2025 02:35

Jā, sarežģīti. Nezinu, cik pareizi, bet uzskatu, ka nemaz nav iespējams nedomāt un katram vajag savu patvēruma vietu, kaut ko jau vajag atstāt prātā, jo bez sapņiem un fantāzijas arī pilnībā nevar dzīvot. Reizēm arī šī spēja palīdz pārciest dažādas vētras un grūtības. No domāšanas un risinājumu meklēšanas nevajadzētu atteikties, bet es nezinu visu tavu stāstu. Vnk pirmajā mirklī tas šķiet jocīgi, ja tu saki, ka tev domāšanas palīdz. "Un galu galā ķerot kaifu un labsajūtu, vienkārši fantazējot, ko visādu foršu es varētu (varēšu) piedzīvot, attīstot un noticot paša ideālistiskajām domām par pasauli un sevi pašu." Vai tad tas nav labs risinājums? Protams, ka pasaule nav ideāla, cilvēki nav, bet, ja rodas šaubas, ka sevi idealizē, vari teikt, ka esi pietiekami labs vai tml. Nu vari tad rakstīt gan kritiku, gan labo par sevi. Tā jau ir, ka gribas arī labo dzirdēt no citiem, pat ja negribas būt pilnībā atkarīgam no citu vērtējuma. Jo kur tad paliek cilvēks pats un viņa būtība?