just's Journal
 
 [Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are 16 journal entries, after skipping by the 60 most recent ones recorded in just's LiveJournal:

    [ Next 20 >> ]
    Wednesday, November 17th, 2004
    12:21 pm
    S...īgi
    Kārtējo reizi nākas atzīt, ka man ir tieksme taisīt sev sūdus (piedodiet!), jau iepriekš skaidri apzinoties, kādas tam būs sekas.
    Tuesday, November 16th, 2004
    11:09 am
    ...
    Es šorīt smuku komplimentu dzirdēju - tu esi kā suņa vilnas lakatiņš uz reimatisma mocītiem krustiem.;) Ehh, žēl, ka nebij man adresēts (viena mākslinieciska dvēsele tā teica laikam jau kādai citai, radniecīgai). Ja tā padomā, kas mēs būtu citiem, ja būtu lietderīgi priekšmeti?
    Monday, November 15th, 2004
    5:35 pm
    Dzīvot, lai iepirktos, vai iepirkties, lai dzīvotu?
    Iepirkties? Nē, paldies, jau biju, jau izdarīju, man ir pietiekami daudz T-kreklu. Iepirkšanās terapija? Tas ir pagājušais gadsimts. Iepirkšanās mānija? Vairs neslimoju, man ir rehabilitācija.
    Ja šādi komentāri patiesi izskanētu, tie būtu modes industrijas ļaunākais murgs...

    SAPUVUSĪ PATĒREETĀJU SABIEDRĪBA!:-)))
    2:59 pm
    Ko nu?
    Pabeidzu darbu, kur, man šķiet, ir informācija, kas varētu interesēt daudzus no šeitan strādājošajiem. Nu, šeitan, manā kantorī strādājošajiem. Tomēr skaidri zinu, ka to redzēs tikai viena persona, kas to izmantos sava intelekta un erudīcijas demonstrēšanai, skaudīgi slēpdama no apkārtējiem, kur tas viss būtu uzzināms. Nav jau pirmā reize. Vot, un man ienāca prātā tāda doma - vai būtu liels grēks, ja es šito tekstiņu piespēlētu arī dažiem citiem cilvēkiem? Ja tā persona man nav nekāda priekšniece un īstenībā ir tāda pat rindā stāvoša darbu piespēlētāja, kādi ir visi pārējie?
    Friday, November 12th, 2004
    9:06 am
    Vētra
    No rīta, gaidot braucienu sabiedriskajā transportā, vējš mani jau krietni papurināja, un šodien no plkst.11.00 līdz 14.00 piekrastē esot gaidāma Vētra. Tātad gatavojamies stihijai. Man tīri labi patīk vētras, bet tikai naktīs. Gaišā dienas laikā tā šķiet kaut kas galīgi neiederīgs, bet naktī klausīties, kā dreb logu rūtis, ir tik patīkami...
    Thursday, November 11th, 2004
    10:01 am
    ...
    "Tiem kas rāpo, tiem, kas lido, tiem kas taisni, tiem, kas klibo... Vienam ērtāk līst uz ceļiem, cits iet..." Tikko dziesma pa radio noskanēja. Jūtos kā skaistu dāvanu saņēmusi. Šitā bija mūsu grupas "nepareizo meiteņu" himna Universitātē. Un īstenībā nekas nav mainījies. Nepareizība laikam ir nelabojama lieta.:-))
    Wednesday, November 10th, 2004
    1:35 pm
    Ja ticam, ka nekas nenotiek nejauši (Simorons!:-)), tad šodien ir pārāk daudz sagadīšanos. Nejauši uzdūros internetā katoļu mājas lapai, kur kāda izbijusi ekstrasense nožēlo savus grēkus un stāsta par savu grūto atgriešanos. Un nupat radio jau kādu pusstundu runā viens cilvēks, kura vārdu es, protams, nesadzirdēju, jo radio man ir tikai troksnis, laikam ārsts kāds... O, pateica - bērnu reanimatologs Pēteris Kļava! Un viņš stāsta par veļiem, par dievu, par paralēlām pasaulēm, par spokiem, par mirušajiem, par labiem un ļauniem gariem, viss vienā putrā - kristieība, Buda, latviešu pagānisms, zimeļblāzma un varavīksne, astrādlo ķermeņu fotografēšana.... Izrādās, ka vēstis no Turienes mēs varot saņetm pat no interneta. Tīri bail paliek - uz ko gan šādas zīmes? Citreiz dienām ilgi neko tādu nepamanu...
    Tuesday, November 9th, 2004
    1:45 pm
    Atcerējos
    Sakarā ar Nastjas aprakstītajiem dzīvnieku tērpiem atcerējos, ka svētdienas rītā jūrmalā redzēju pastaigājamies vienu varen resnu onkuli ar diviem "plikajiem" sunīšiem, puiku un meiteni. Nu, zināt, tie, kuriem spalva tikai astes galā, uz galvas un ap kājām, laikam kaut kāda ķīniešu šķirne. Viens sunītis, puika, tāds tumši pelēks, ar pelēku cekulu, otrs, meitene, ļoti gaiši pelēka, ar tādu kā melnbaltās šķipsnās tonētu frizūru, izskatās vienkārši eleganti. Abi sunīši tādi mundri, skrien "cibric, cibric" uz tievajām kājiņām, acis bišķi izbolītas, spīd pa gabalu, ziņkārīgi tādi, ļoti simpātiski un komunikabli (par varītēm gribēja ar manu bezsugas plušķi iepazīties). Un abiem mugurā džemperīši - puikam sarkans ar baltām strīpiņām, meitenei balts ar sarkanām cakām. Nu dikti smuks skats! Tikai saimnieks gan šiem galīgi nepiestāvējā - tāds par daudz biezs tiešā un pārnestā nozīmē.:)))
    9:27 am
    Vīrusi
    Mani arī laikam tas vīruss beidzot pievārējis, glava reibst, temperatūra 36.1 (laikam ar tabletēm gar zemi dabūta), neizguļams un ar kafiju neaizbaidāms miegs, nelabi, vēders sāp... Cerīgā puse - par ēšanu pat iedomāties nespēju, varbūt kāds lieks kg pazudīs.:)
    Šorīt man dota ekskluzīvā iespēja ielūkoties tik tālā nākotnē, kā ziema 05/06, vismaz par to, ka būs modē. Hmmm... Ir nu gan cilvēkiem dūša un pašpārliecība pateikt - jūs valkāsit drēbītes šokolādes toņos ar maskulinizēti ģeometriskiem rakstiem oder aber terpsties Latīņamerikas stilā un rotāsities ar Swarovski kristāliem, un tā tam būs būt!
    Sunday, November 7th, 2004
    11:30 am
    ....
    Kāpēc man vienaldzīga jūra? Visu mūžu taču esmu pārsimt metru attālumā no tās dīvojusi, un varbūt tikai pāris reizes mūžā man gribējies iet uz turieni pēc dvēseles miera. Vasarā sauļoties - patīk. Bet tāpat vien staigāt - nepatīk. Īstenībā taču tajā jūrā ir tāds miers. Vismaz citi to atrod. Vai vismaz sakās atraduīs esam.
    Kā, piemēram, šorīt. Aizvedu suni pastaigāties pa molu. Koši dzeltena saule, jūra spilgti zila (retums!), ļoti mierīga, bet pavisam tuvu krastam, uz pirmā sēkļa, ļoti putaini viļņi. Savadi, vēja nav ne pūsmiņas, bet viļņi ir. Ar prātu apjēdzu, ka tas taču ir tik skaisti, bet... mani tas neaizkustina. Savādi. Laikam vajadzētu atkāpties, lai no tāluma to jūru labāk saskatītu.
    Friday, November 5th, 2004
    10:22 am
    Nožēlojami
    Kabinetā man radio nav, visi diski sen jau aknās sēž, bet vienīgā stacija, ko droši var klausīties internetā, nebaidoties uzkabināt kompi ar visu labu, ir Latvijas radio -2 (daudzkārt pārbaudīts un pierādīts, diemžēl). Tā nu šorīt kaut ko strādāju un fonā skan "latviešu labākās dziesmas", kuras es īsti pat nedzirdu, troksnis vienkārši. Tomēr izrādās, ka šis tas pa brīžiem līdz apziņai aiziet, un tagaad tāds sentiments un nostalģija uznākuši, ka pašai šķērmi sametas. Nu kā gan Kultūras Clvēks var ļaut savām acīm aizmigloties, dzirdot "mana sirds kā lapa vējā, jo man tevis vienmēr trūkst, nekad netikt man vairs lejā, jo mums lietus līst un līst...", ko jestrā meldiņā trallina kāds vīrišķis!
    Thursday, November 4th, 2004
    11:33 am
    Šārīta apjausma: Es laikam sāku zaudēt sevī to, pie kā biju strādājusi kādus pāris gadus - pofigismu zināmajā jautājumā. Kas nu būs? Negribu... Bet varbūt tomēr gribu? Šobrīd jūtos laimīga. Par to, kas būs tālāk, padomāšu rīt.
    Wednesday, November 3rd, 2004
    10:08 am
    ...
    Šorīt nācu uz darbu un priecājos par klusumu un nosarmojošo zāli, un pēc aukstuma smaržojošo gaisu, un baltām, vertikālām dūmu strūklām no skursteņiem. Kā man patīk pliksals! Pliksals, nevis kailsals. Tā runāja mana omīte. Tik smeķīga valoda vairs nav dzirdama, nu, gandrīz nav dzirdama. Žēl... Un atjaunot to vairs nav iespējams. Viss tik sterils, tik pareizs, ka reizēm gribas vienkārši nolamāties. Tāpat vien, lai sajustu garšu mutē.:-)
    Tuesday, November 2nd, 2004
    3:53 pm
    Uz nerviem krītošie
    Kāpēc mani tā kaitina daži cilvēki? Vienalga, vienalga, un te pekšņi kāds kaut ko pasaka - gatavs, esmu liesmās un varu brukt cilvēkam virsū ar pilnu krūti. Un pasaka ne jau tiešu, manā virzienā vērstu apvainojumu, bet gan kaut ko, kas mani tracina. Ja nu patiesi cilvēki apkārt ir tikai mūsu spoguļi, un šajos "uz nerviem kritējos" es saskatu sevi tādu, kādu negribu redzēt? Mmmm? Ko tad?
    Monday, November 1st, 2004
    12:15 pm
    Par IQ
    Uzgāju internetā kaut kādus amerikāņu IQ testus, izpildīju to, kas nosaukts par "klasisko"- 126 punkti. Laikam labs rādītājs, tak šaubas rada tas, ka pēc amerikāņu standartiem. Šitā nācija ar intelektu īpaši neizceļoties, kā melš. Tālabad jebkurš mūsu vidusmērs varētu būt viņu augstākā pilotāža.

    Pēs sarunas ar meitu sāku prātot par "obligāto zināšanu kopumu". Viņa apgalvo, ka mani izsaucieni, skatoties Miljonāru vai Prāta banku - Kā cilvēks TO var nezināt!!!! - esot pārējiem telpā esošajiem aizvainojoši. Jo cilvēki patiesi nezinot. Savādi, līdz šim biju domājusi, ka ir lietas, kuras zināt ir tikpat dabiski, kā elpot. Piemēram, kas teicis "Arī tu, Brut..." (šādu jautājumu man uzdeva... angļu valodas speciāliste, tulks). Kas ir Azazello... Kas ir Gerasims un Mumu... Pēdējo pilienu manā šaubu kausā nupat iepilināja jauniņā franču valodas pasniedzēja, kura izlaboja manis tulkoto vārdu "Korsika", mēģinot iegalvot, ka Corse esot Francijai piederoša neliela sala Vidusjūrā... Viņa, izrādās, par tādu Korsiku neko dzirdējusi nebija. Un tad es sāku prātot, kāda jēga ir visam tam, ko esmu ievilkusi savās smadzenēs. Par šīm zināšnaām naudu neviens nemaksā. Lai paspīdētu nezinošā kompānijā? Kāda tam jēga? Varbūt patiesi nav vērts zināt neko lieku?
    Friday, October 29th, 2004
    3:14 pm
    Kārtējā avantūra
    Tas Kūmiņš, tas Kūmiņš spēj Pat Mani pamudināt uz trakām lietām! Tagad sežu pie sava darba datoriņa un sasvīdušām roķelēm grabinu taustiņus, kamēr galvā rosās tikai viens jautājums - ko tādu lai ieraksta, ko nebūtu neērti citiem rādīt? Visa mana dzīve pēdējo desmit gadu laikā ir daudziem citiem rādāmu papīru drukāšana, un tad man baiļu nav, bet te - pavisam cita lieta. Kompleksi, kompleksiņi... tomēr man tie mīļi.

    Nu, ja jau sviests, tad lai būtu arī sviests. Mans mīļotais vīrietis laikam būs pieslējies oho kotlešu mīlētāju partijai (ceru tikai, ka neapzināti!), zvana un ierosina kotlešu pārtiju šim vakaram. Labi, lai jau tā būtu! Vakars divvientulībā pie kotlešu bļodas, kamēr bērni mājās uzņems savus Rīgas draugus. Laikam esmu nelabā mamma, ja jau mani tik viegli var pierunāt atstāt dzīvokli mazgadīgu indivīdu ziņā. Par to man bieži jādomā. Ja nu es, savu personīgo dzīvi kārtodama un īpaši par sadzīvi neraizēdamās, kaut ko daru nepareizi?
[ Next 20 >> ]
About Sviesta Ciba