things start making sense when you stop being angry.

shaolin demo

a thing is to you how you react to it. literally. that's it. eat a banana.

Extreme Job

words on bathroom walls

we are all alchemists of experience

btw man bija pieredze meditācijas laikā, kurā redzēju no sākuma abstraktus paternus mirgojam un mainamies, pāŗaugam citos, bet vienā brīdī kļuva pilnīgi tumšs un iznira priekšā violets apaļš objekts, kuram apkārt bija spoži dzeltena maliņa, kura kustējās un mirgoja. gandrīz visapkārt, izņemot daļai, kur varētu iedomāties kaklu tam violetajam objektam. izmēru ziņā atgādināja galvu, jā. tad tā maliņa apkārt auga līdz kļuva par zeltainu kroni ap to lillā galvu un kroņa struktūra bija tāda, it kā, no tūkstošiem zeltainu kristāla adatu, kuras visu laiku mirgo un mijās savā starpā. objekts bija no sākuma man priekšā un sāka celties augstāk, kā man diagonāli virs galvas un kronis apņēma visu galvu un kļuva vēl spožāks kā kvēlojoša zvaigzne kļūstot no dzeltana gandrīz balts un pēc kāda brīža izkūpēja, kā ieejot atpakaļ fona tumsā. atšķirība starp patterniem un jebko ko es iepriekš esmu piedzīvojis bija, ka bija sajūta ka es reāli kaut ko redzu. tā sajūta kad tu redzi kaut ko, kas materiāli tur nevar būt, kā spoku un vienā brīdī kļuva reali bail.

risk it for the biscuit

iedod 'izdzīvotājam' 100.000 eiro un paskaties kā viņš aiziet bojā.

apzinos to tur visu, ka tas ko tu redzi ir tevī pašā utt utjp, bet man diemžēl ļoti bieži ir domas, ka Latvijā dzīvo vieni muļķi un gļēvuļi. lielīgums, mantkārība, neiecietība, maziskums, kūtrums un tukša diršana diemžēl ir tas kas man asociējas ar vārdu 'ļatvietis'. gan jau, ka tam ir sakars ar teicienu "sūdi peld pa virsu", vai kā tur. sistēma valstī izvedota tā, ka tu pēc defaulta tiec uzskatīts par noziedzinieku, pirms neesi pierādījis pretējo piecos eksemplāros. cilvēks kā indivīds šajā sistēmā gan parasti ir ļoti izpalīdzīgs - kā tāds labsirdīgs ceļvedis cenšās tev palīdzēt kā vien var, bet gadās ka vnk nevar. nesaprotu kurā brīdī par spēcīga cilvēka raksturīpašību kļuva spēja citus appist un vēl par to plātīties.
ir tā fabula, kur mežā dzīvo zvēri un katru rītu pie meža uz celma tiek atstāts grozs ar visādiem labumiem. katru rītu visi zvēri no meža pa vienam iznāk un paņem katrs pa vienai lietai un visiem pietiek un visi dzīvo saticīgi. bet tad vienu rītu viens iznāk un nolemj paņemt pusi groza. nākamajā rītā, ezis iznāk pēdējais no meža un viņam nekas vairs nav palicis. viņam ir skumīgi. citos tikmēr rodas neiecietība. ļoti grūti būt labam un taisnīgam tādā pasaulē. tava izvēle ir vai nu kļūt par to kas paspēj pirmais, vai arī palikt muļķos, tā teikt. bet vai vērtība bija tajās lietās, kas bija grozā, vai tajā, ka visiem pietika?
vēl man šķiet, ka Latviešu valoda ir ļoti neveikla priekš racionālas argumentācijas un modernajā pasaulē neiederās; tās vislabākais pielietojums ir dzeja. valodas cilvēkiem, manuprāt, vajadzētu lietot nevis sadalot tās pēc valstīm, bet gan pielietojuma. mūzika, māksla, likums un tml.