`n tā.
Pēdējā dienā, kad braucu ar vilcienu no Vaivariem bija rīts, kuru es varētu pastāstīt kā aizsvīdušu logu, uz kuru tomēr spīd saule... ar svaigas rasas lāsītēm.
No sākuma bija melns un pūkains... rāpoja pa peronu viens pats. Nodomāju, ka uz nepareizo pusi šim sanāk un ieliku zālē, bet tad secināju, ka viss perons ar šiem nosēts.
Gribētu, lai kāds ar mani tā kādreiz izdara. Pazaudējis es esmu mieru. Šobrīd slīcinos antisociālā kretīnismā. Prāts pilns pretrunām un nezinu kur eju. Vai arī es vienkārši vakar izlādējos. Vai arī... ai. Bet vai es skaitos tāds pats kāds es esmu ja manī ir snaudošs... kaut kas liels un melns? Bet tad atkal... gribu arī būt šļūdonis un punķoties. Sabrukt. Gribu sabrukt.
Un ja es tik ļoti pielāgojos?
Nezinu ko es no sevis gribu.
Šodien mierīgā mūzika.
Laikam jau tās pašas dūnu segas vien būs.

Gars - : šļūdonīgs
Galvu ārda: Fink - Sorry, I`m Late

Es tikai čīkstu un sūdzos par to, ka man viss riebjas un pasaule netaisna, bet varbūt beigās sanāk tā, ka man skauž...

Gars - : apathetic
Galvu ārda: Jurģis spēlē kaut kādu hujņu...

Mūžīgi saku, ka nav forši visu saprast un tā. Bet kā man tagad gribētos tā vienkārši paņemt un izķidāt dzīvi kā tādu motoru.
Kāpēc ir cilvēki, kuri man aiz muguras spriež, ka mani ir vērts apskaust?

Gars - : calm
Galvu ārda: Joprojām Jurģis... spēlē hujņu.

Ko es gribēju pateikti patiesībā.
Vienīgo reizi, kad man bija kaut kas kopīgs un bija par ko runāt, un kreisajā pusē motoriņš dauzijās un nebija jāizliekas un un un... uķi. Atņēma. Pat ne tā, ka es varētu kaut ko darīt.

Gars - : vājš
Galvu ārda: Travis - Driftwood