Redzēdams ejam tos abus, viņš nekrietni lamāties sāka, Nekrietni kliedza un uztrauca sirdi Odiseja krūtīs: Tiešām ir teicami tas! Šeit nelietis nelietim seko! Jāatzīst taču, ka dievi mēdz līdzīgu līdzīgam vienot. Saki jel, nelieti cūkgan, kurp vedīsi rijīgo veci, Nekrietno ubagu šo, kas dzīrēs mēdz nolaizīt galdus?