Dažas dienas atpakaļ draugs atsūtīja sekojošu vēstuli:

"Neizsmeļams prieka avots ir studentu esejas - bet šī pārspēj visas cerības! Vētraina, es pat teiktu, eksplozīva jēdzienu un terminoloģijas izvēršana, inovatīvas teikumu konstrukcijas un vārdu rakstība, radošs un krāsains Gūgle transleitera pielietojums - lūk, kāda izskatās mūsu zemes nākotne šodien. Nesaku ne pieci, bet domāju, ka šo garadarbu drīz varēs iegādāt atlantā vai gudriniekā par nieka trīnīti.  Esmu tuvu pirmavotam, tāpēc augstskolu nesaukšu, vien piebildīšu, ka autors, visticamāk, šogad saņems bakalaura diplomu.  Un kādēļ gan ne? Jo ir taču samaksājis.Viss čikeniekā, kā dzied duets "Sandra"."

Lūk, arī pati eseja

Kārlis Markss, jauna virziena radītājs!

Kārlis Markss unikāls cilvēks, filozofs, žurnālists, politekonomists un revolicionārs. Ebrej izcelsmes vācietis. Dzimis 1818.gada 5.maijā, miris 1883.gada 14.martāMarks analizēja Sabiedrību un ekonomiskos proceus, un analizējot un pētot ražošanas un indivīda attīstību , kā rezultātā veidojās marksisms (Kārļa Marksa un tā marksisma teoriju, kas balstijās uz viņa pamatjēdzieniem, lasīt nākamajā lapaspusē.

            Kārlis Markss studēja likumus Bonā un Berlīnē, bet savu doktora disertāciju rakstīja filozofijā, pēc beigšanas sāka strādāt žurnālistikā, kur viņš tika iesaistīts politiskajos un ekonomiskajos strīdos. Kārlis Marks apprecas ar fon Vestfālenas kundzi. Strādā avīzē par redaktoru, bet publicējot revolucionārus rakstus avīzi slēdz, 1843.gadā Kārlis Marks ar sievu un bērniem dodas trimdā uz Parīzi. Kārlis marks savā mūžā saraksta daudz darbus, vairākus darbus sarakstot kopā ar Engelsu. Kārļa Marksa darbs Kapitāls tika sarakstīts 3 daļās. Pirmā publicēta 1867.gadā, bet pārējās divas daļas pēc viņa nāves sakopoja un izdeva Frīdrihs Engels. Markss bija viens no pazīstamākajiem cilvēkiem, kas cīnījās par līdz pastāvēšanu, viņš bija pret diskrimināciju. Un viņa uzskats bija, ka nevajag izolēt cilvēkus no sabiedrības, bet gan var līdz pastāvēt. Viņam izvērtās asas diskusijas ar Bruno Bauers, kas uzskatīja, ka Ebreji un kristīgā ticība ir šķērslis atbrīvošanai. Markss radīja darbus, kas saistīti un sakarīgi ir arī mūsdienās, tā viņš salīdzinoši un ērti savā darbā „Ekonomikas un filozofijas manuskripts”, apskatāmās tēmas ir ļoti līdzīgas attīstītas pasaules valsts pamatnostādnes. Piemēram viņš pastāsta par to, ka ir cilvēki, kas dzīvo un cenšas izdzīvot, kā biznesmenis rada savu finansiālo stāvokli. Pirms šī darba top darbs „Feierbaha tēzes”, Kurā viņš izsaka un nosaka savu nostādni, ka ne tikai nauda ir svarīgākais pastāvēšanas veids cilvēkos, bet arī bez viņas nevar iztikt. Un manuskriptā viņš saka, „Ražošana ir vēsturiskās dabas attiecības ar... cilvēku”. Pēc šīs domas visi nākamie Kārļa Marksa darbi, ietekmējas no šīs domas.

            Un savā unikālākajā gara darbā „Kapitāls”, Kārlis Marks reāli ir radījis pasauli, kādā mēs dzīvojam tagad. Tas ir, ka katram cilvēkam jādara darbs, kas viņam padodas. Viņš ar to pelna naudu. Jo mazāku naudu darbinieks saņems jo mazāku darbu viņš izdarīs, jo nebūs motivācijas.

Marksisma teorija

Marksisms – filozofiski politiski uzskati, kas radītas Kārļa Marksa un Engelsa sociālekonomiskas un vēstures teorija. Marksisma zinātniskā koncepcija –Ekonomika, socioloģija un politoloģija. Ideoloģija – koncepcija par tirgus ekonomikas sociālo netaisnīgumu, šķiru cīņu un revolūcijas nepieciešamību

            Klasiskais Marksisms – nevar konkrēti definēt marksisma teoriju, ko Marksam dzīves laikā bija jāmaina mainoties apstākļiem un zināšanu līmenim. Pēc Marksa nāves viņa teorija tika attīstīta un pārveidota un interpretēta savādāk. Marksismā ir materiālisms. Marksisms ir mācība, priekšā stādot ekonomisko pusi par primāro, materiālajai ražošanai ir noteicošā loma. Līdz marksismam pētīja citas attiecības.

             Marksa un Engelsa uzskatus ietekmēja 3 lietas:

ācu klasiskā filozofija, īpaši Hēgeļa dialektiskā metode (pilsoniska sabiedrība, kustības tiešs avots, pretrunu vienotība un cīņa)

Britu klasiskā politekonomija. Ā.Smits, D.Rikardo – par ražošanas lomu sabiedrībā. No Smita aizgūta ideja par tirgus pašregulējošo mehānismu un brīvā tirdzniecība kā ieguvums visiem. No D.Rikardo – par ienākumu sadali starp 3 slāņiem – zemes īpašnieku, strādnieku un kapitālistu. Aktualizē zemes rentes lomu īpašniekam, strādnieku algu un to, no kā dzīvo kapitālists.

Franču utopisms: Sensimons, Furjē, Ovens. Idejas par vienlīdzību. Markss un Engelss balstījās uz ražošanas attīstības līmeni katrā civilizācijā, izveidoja dialektisko materiālismu, ko konsekventi attiecinot uz sabiedrības parādībām, nosauca par vēsturisko materiālismu.

Tas ir izraksts no interneta resursiem, kas ietekmēja Marksa un Engelsa uzskatus

Pētot sabiedrības un ekonomikas attīstību, veidojās dažādi faktori pēc kuriem noteica, un katrai materiālajai bāzei ir sava virsbūve, kas ir stipri līdzīga mūsdienām, ka par katru darbu ir jāsaņem atalgojums, ka nevar izmantot cilvēkus verdzībā. Un nav konkrētas šķiras, katram ir savs darāms darbs. Pēc Marksa domām šķiru cīņas arī ir tas, kas ir izraisījušas katastrofas, karus un daudzas lietas, kas atkarīgas ar lielu masu konfliktu. Markss bija revolucionārs, pārveidotājs, kas savus uzskatus klāstīja uz āru, neklusējot un nebaidoties, ka var notikt kādas problēmas.

            Rietumu marksisms – Jēdziens tiek lietots, la apzīmētu lielo marksistu daudzumu Eiropā, atdalot to no PSRS. Dažādas komunistiskā bloka valstis un viņu ideoloģijas tika atvērtas dažādas skolas un atvērti dažādi virzieni. Piem: Strukturālais marksisms, kas cēlies francijā Luisa Altusera un viņa skolnieku ietekmē

            Neomarksisms – marksisma skola kura pētīja marksa darbus, kurus viņš izveidoja pirms Engelsa ietekmes, viņi noraidīja to ekonomisko faktoru, atbalstīja Marksa ideālismu nevis materiālismu. Neomarksisti pieņem un arī saprot Maksa Vēbera par sociālo nevienlīdzību, kurās iekļaujas arī vara, bagātība un statuss.

            Franfurtes skola – ir marksisma skola, kurā apskata neo-Marksisma sociālās teorijas, pētījumus un filozofiju, parādijās Vācijā Universitātē, bet šīs skolas galvenie teorētiķi, domātāji, nekad sevi nav uzskatījuši konkrēti par Frankfurtes skolas audzēkņiem.

            Kultūrmarsisms – ir marksisma novirziens kur akcentē sabiedrības lomu dažādos mākslas virzienos, šis virziens parādijā 1920.gadā, kuru sākotnēji pāņēma Anglija.

            Analītiskais marksisms – radies 1980.gadā, viņš tika akcentēts uz Septembra akadēmiķiem, kurus sauca tā tāpēc, ka viņi vācās katru gadu septembrī, ai pārrunātu kopīgas intereses.

Un marksisma novirzienu ir vairāk nekā kokiem zaru, vēl pie šī visa rietumu marksismā varētu nosaukt Marksistisko humānismu, postmarksismu un marksisma feminismu(kurā tiek pētīta brīvās sievietes iespējas, un naudas apmaiņa un peļņas nevienlīdzība, starp sievieti un vīrieti. Lai nosuktu un aprakstītu rietumu marksisma pārstāvjus būtu jāveic ļoti apjomīgs pētījums.

            Austruma marksisms – radās pēc 1883 gadā Marksa nāves, daudzas politiskās grupas un partijas vairākās valstīs pārņēma viņa atziņas,  kas bieži izvērtās dramatiski, un sakotnēji nevēlējās pieņemt, jo uzskatīja, ka vienīgais veids, kā kaut ko mainīt ir revolūcija. Reformistu marksisms ir zināms arī kā sociāldemokrātija, no kuras veidojās lielākās daļas pasules valstu partijas, un krievija veidija pēc oktobristu revolūcijas savas partijas, un vēl joprojām daudzās valstīs pastāv šāda politika.

Visa šī lietas tika izrakstītas saviem vārdiem, lai vieglāk būtu saprotama būtība, par to, ka marksa doma ir koks ar diviem galiem, un katrs var izvēlēties kā pareizi darīt

Kopsavilkums

Secinot iepriekš uzrakstīto varētu teikt, ka tik unikāls cilvēks kā Kārlis Markss šajā pasaulē būtu jāpameklē, viņam it kā nauda bija svarīga, bet viņš domāja arī par cilvēcīgajām lietām, no vienas puses viņš bija materiālists no otras ideālists, bet visam pāri unikāls filozofs. Kas visu savu apzinīgo mūžu rakstīja darbus, kas vēl joprojām balsta pasauli. Es viņu varētu nosaukt arī par vienu no vaļiem, kas turēja pasauli, bet tad ietu pretim saviem uzskatiem, ka viņš bija tikai cilvēks. Skaisti, ka mūsu dzīvēs iegājis tāds cilvēks kā Kārlis Markss, viņam pašam bija ģimene, bet viņa darbi bija uzskates materiāls visiem cilvēkiem, kas jebkad plāno mainīt pasauli,.žēl ka viņš nepiedzima nedaudz vēlāk un nemira arī, ar viņa uzskatiem, pasaulē dzīvotu savādāk, un es domāju, ka pat labāk. Rakstot šo darbu saskāros ar to, ka tāds cilvēks kā Kārlis Markss ir kļuvis par manu varētu pat teikt ELKU... kas savā apzinīgajā mūža ir paveicis tik daudz darba, ka pēc viņa daudz vēl joprojām dzīvo ņemot vērā viņa uzskatus par konkrētajām politiskajām, ekonomiskajām un sabiedrības sfērām.