Man jau arī liekas, ka tas, ka viņš to atzīst par "utopisku vietu galvā", vairs neatstāj vietu diskusijām par to, kā bija vai nebija XIX gadsimta beigās. Jo runa ir par iedomātu vietu un laiku kāda indivīda izdomas pasaulē. Un ko tad citi par to var spriest vai kritizēt.