Bet Hermanis jau pats saka: "Vajag cilvēkam kādu utopisku vietu galvā, kur atveldzēties (..)." Utopisku. Es nesaskatu, ka viņš izteiktos par laikmetu kā sociālekonomisko aspektu kopumu. Man nešķiet, ka estētiski paveldzēties pie kāda konkrēta laikmeta aspekta ir kas aprobežots, kamēr indivīds nesāk sludināt kaut kādu pasaku vēsturi (piem. "tas bija laiks, kurā visi cilvēki dzīvoja indivīdu nepazemojošā vidē").