ļoti patika stāsts par skolas gaitām. sevišķi tas, ka uzvara matenes olimpiādē ir skaidrojama ar nelaimīgu mīlestību. vai Tev bija tā sajūta, ka esi krietni gudrāks par visiem tiem ,kas no galvas mācās visādus mācību grāmatu faktus? (ja jā, tad mums ir daudz kopīgu lietu)

nē, man bija sajūta, ka es varu to, ko nevaru, tagad arī ir;)

ā, tad mums nav gandrīz nekā kopīga, jo man tādas sajūtas nekad nav. drīzāk ir sajūta, ka nevaru to, ko varu. bet visbiezāķ - varu to, ko varu, jo ko tad es nevaru?

vārīt vai nevārīt - tāds ir jautājums:)

man taču sāp ribas jau.
vārīt ir foršāk, jo tad lielāka iespēja neapēst kaut ko sliktu. piemēram, seņes ir rūpīgi jānovāra.

sēnes pirms tam vēl ir rūpīgi jāatlasa, sēnes vispār ir smalkums un dekadence:)

sēnes vispār ir rūpīgi jālasa. sākot no rūpīgas apavu izvēles.

sēņu lasīšanai ir jāizvēlas ērti sporta apavi, kas piemēroti nodarbēm ārpus telpas, amortizācija nav tik svarīgi, jo mežā mīksta dūnu sega, bet grūti ir izvēlēties starp ūdensnecaurlaidību un ventilāciju, ja ir plānots uzskriet arī kādā kokā, var izvēlēties naglenes:)

par kokā kāpšanām vajag domāt tad, ja mežā dzīvo suņi. tādā gadījumā māku uzstādīt visādus ātrkāpšanas rekordus.
manos laukos ir mežs, kurā ir gaileņu bedre. uz to bedri jāiet pa taciņu. un nav ilgi jāiet. kādi 200 metri. tur var pat ar pastalām iet.