tādu, kādu tu esi nav vajadzības komentēt
un reizēm nav arī drosmes

(Reply to this) (Thread)

ir tik traki, ka...
ai, nezinu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nav traki, tikai nu tā, ka gribas, lai tevi pamana, atzīst par labu un ievērības cienīgu, kaut ko vērtu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nuja
man tā īstās dzīves mazvērtība un nepietiekamība

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man laikam jau arī

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kam nav, lai pirmais atsakās no iespējas komentēt (un gūt apliecinājumu savam ĪPAŠĀ CILVĒKA statusam) - gan savā, gan citos žurnālos!

(Reply to this) (Parent)

nedomāju, ka cita iemesla dēļ cilvēki te uzturas un komunicē...

(Reply to this) (Parent)

Muļķības. Pilnīgas muļķības.
Nez, es tiešām raxtu, kā ir - lai arī tās reizēm ir muļķības. & ārpus sava žurnāla komentēju sasodīti maz...

Tev kaut kāds nepietiekamības vakars. Draugs pilnmēness?

(Reply to this) (Thread)

draudzenes promiles;) Un līdz ar to - skapis vaļā i visi škeļeti ārā;)))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

O jā.
Kā Tu domā, vai tas nav viens no iemesliem, kādēļ vairs nedzeru?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Domā, skaidrā prātā izdosies tos visus mošķus noturēt un savaldīt?!? Var gadīties, ka tieši tā viņi gūst virsroku pār cilvēku saprātīgo Tevī...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Da nē, prātā jau viņi ir visu laiku. Mēs pēdējos gadus sadzīvojam.
Vienkārši reizēm reibumā sanāk atvērt ne tās durtiņas.

Labi, tas ir tikai viens no 100 iemesliem, kādēļ pārtraucu.
& tagad iešu čučēt.
Arlabunakti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Labus sapņus:)))

(Reply to this) (Parent)

nu, man piemeeram nekomenteejas raxti, kur viss ir tik pateikts, ka pat siikaakaais komentaars izjauktu to burviibu.

(Reply to this) (Thread)

parasti pati sev nošķiru - tas, ko iekomentē, tas tikai pārvirza domas citās sliedēs, bet nespēj mainīt to, ko jau esmu sadomājusies...

(Reply to this) (Parent)

Tu esi tas, par ko izliecies

(Reply to this) (Thread)

Būtu labi!:)

Ik pa brīdim atceros vienu no saviem pirmajiem ierakstiem:
"Būtu man bērni vai vīrs, rūpētos par viņiem, nu goda vārds, taisītu svētku pusdienas ar vismaz pieciem ēdieniem un izšūtu linu salvetītes.
Būtu es talantīga, rakstītu romānus, tādus garus un pārgudrus, tādus, kā mūsdienās vairs neraksta.
Būtu vaiksminiece, vinnētu vienreiz to miljonu un liktos mierā, vairs necerētu pēkšņai, lielai un pelnīti/nepelnītai laimei.
Būtu es gudra, Tīrons mani sveicinātu, aiz cieņas. Un drusku no manis bītos.
Būtu es vismaz disciplinēta, neatlaidīga vai kārtīga, sakoptu esošo dzīvīti un varbūt pat kļūtu drusku laimīga."

Būtu viss, kā esmu iedomājusies - būtu es laimīga un pašpietiekama, un mierīga arī, noteikti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un vēl - patiesībā viss, ko jebkad esi tiešām vēlējusies, Tev jau ir.:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cilvēkam vajag tik maz (arī man) - tā ir mana pagājušā gada LIELĀ ATZIŅA.
Katru gadu man tāda... piemēram, 2004. bija - viņi visi ir tikai cilvēki...

(Reply to this) (Parent)

nē nu varbūt jau tavi komentos ir kautkāda daļas patiesība, piemēram ja es rakstu ka es pisos ar pāvilu, tad te vārdam pisos ir divas nozīmes, sekss un diršanās, šajā gadījumā sanāk diršanās

(Reply to this)

man ir nelāgas aizdomas, ka glupības vienkārši komentējas vieglāk, savukārt citu komentēšana padara pamanāmu/pazīstamu.

(Reply to this) (Thread)

Varbūt. Tās LIELĀS lietas citu ierakstos man arī bail komentēt - negribu kādu aizvainot vai pasmieties par lietām, kas otram tiešām nozīmīgas...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vienīgā problēma, ka tieši ar tām LIELAJĀM lietām gribas, ka komentē

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tieši tā. gribas zināt, vai, arī no cita cilvēka viedokļa raugoties, tām maz ir kāda nozīme

(Reply to this) (Parent)

un ne vienmēr citi uztver tevis tik dziļi un tikai-tev-raksturīgi-izteikto domu. Piemēru man netrūkst, lai gan rakstu kā bērns. Bet .. ai, viss, aizveros

(Reply to this) (Parent)

nu un nafig pakļauties muļķu baram, ja vari būt tu pats?..

(Reply to this)

Es ar par to pašu pabļaušu - tie pēdējie ieraksti patiešām tik ļoti trāpīgi, ka ko tur vēl komentēt, mute ciet, un eju pasēdēt stūrītī un padomāt.

(Reply to this)