Kļūdies! Mani tiešām interesē, kādēļ Tu gribi to māju. Ja zināšu, kādēļ citi ļaudis grib māju, varbūt sapratīšu, kādēļ negribu, vai kādēļ sevi mānu, ka negribu... Šobrīd nesaprotu - gribu, negribu, vajag, nevajag...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es piem negribu jo man nekad nebuus maajas tas vienkaarshi nav iespeejams ka man vareetu buut maaja tik ljoti zinu ka man nevar buut maaja ka nemaz iisti nezinu kaapeec ir citi iemesli negribeeshanai

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā ar brīnumiem, necerētām veiksmēm, likteņa pagriezieniem un līdzīgiem māņiem?
Tas ir vienīgais, kas mani dažkārt izvelk no galīgas bedres...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

reizēm

(Reply to this) (Parent)

Man ir nepieciešama sava telpa, sava teritorija, kur man jārēķinās tikai ar sevi. Māja ārpilsētā arī būtu ideāla vieta, kur nobēgt no ikdienas.
Iespējams, ka tas ir kaut kāds komplex, jo lielākoties esmu mitinājusies ne īpaši plašās telpās, arī tagad - vienistabas dzīvoklis, taču man vajag plašumu.
& es neciešu pilsētu, &, ja savā profesijā varētu strādāt laukos, to arī darītu.
Ļoti gribas sajūtu, ka pamostos, & vismaz 20 m rādiusā neviena, izņemot manējos nav.
Jā, & kaut kad es gribu ne tikai apprecēties, bet arī vismaz trīs bērnus & lielu suni. & man šķiet, ka bērniem tomēr labāk augt ne jau nu Rīgā. & suņus pilsētā turēt vispār ir sadisms. Jā, & zirgu arī es gribu.
Baigi daudz jau gribas, vai ne? Bet es cenšos, lai pēc gadiem desmit tas arī būtu ;)

Daudz maz sakarīgi sanāca? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un ko, ja pēc demit gadiem Tev tas viss būs, ko tad gribēsies?
Un ko, ja pēc desmit gadiem Tev nekā no tā visa nebūs?
p.s. Variantu sev vēl neesmu izvēlējusies, lai gan - pozitīvam iznākumam un brīnumiem ticu pavisam reti, tomēr vēl jau ticu:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pag, māja jau nav vienīgais mans mērķis. Līdz ar to, ja es to piepildu, paliek jau arī pārējie, citās jomās.
& es nepieļauju iespēju, ka nebūs :) & brīnumiem arī neticu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nezinu, kaut kas notika, Tavi teksti neļaujas komentēties...
Negribu teikt to - kad mēs augām...:))
bet
Kad man bija 25, likās, ka viss būs, viss notiks, viss arī notika - tā raiti un bez īpašiem sarežģījumiem, biju daudz ambiciozāka, prasīgāka pret sevi un citiem, zināju, ko gribu un uz kaut ko arī it kā virzījos. Pirms gadiem diviem iestājās apjukums un pazuda pat lielie un pirms tam fundamentāli šķitušie ceļa orientieri...
Tagad tikai mulstu... un neko negribu... nu neko tādu, kas man varētu būt pēc desmit gadiem...
Tādēļ jau arī te plosos, jo nesaprotu, kādēļ tā noticis un vai tā ir tikai man, vai tas kaut kāds vispārzināms pārejas vecuma blakusprodukts - mulsums par lielajiem dzīves mērķiem...
Vajadzēja visu sadabūt jau līdz tiem sasodītajiem trīsdesmit, tagad varētu kustināt kāju pirkstus rāmā ritmā un perināt jaunus plāniņus, nevis mulst par veco plānu zudību un neatbisltību šibrīža situācijai...

(Reply to this) (Parent)

Mežaparkā ir ne sliktāk kā Siguldā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un tā vērtības apziņa, tā silda;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lūk, tas tiešām man nav svarīgi - māja ir Berģos, Mežaparkā, vai netālu no Bauskas, vietā, kuras vārdu neviens rīdziniex īsti nezina. Tas tiešām nav svarīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tās lielās un kārtīgās, un lepnās mājas ar 500 kvadrātmetriem, tās jau parasti meža vidū neceļ;))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tās lielās mājas, tās nav vajadzīgas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varu piekrist.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Zini, maza mājele jau nav nekāds iekāres objekts...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neieslīgsim galējībās, racionāli jāizmanto atvēlētā dzīves telpa.

(Reply to this) (Parent)

Kāds iekāres objekts.
Mēs laikam runājam katra par savu.
Es runāju par vidi, kurā gribētu justies labi, Tu runā par kaut ko, kas tiek iekārots.
Btw, man nav vajadzīgi vairāk par 2oo m2 & tas jau būtu gandrīz par daudz.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Laikam vienkārši protu negribēt to, kā man nav un, domājams, arī nebūs.
Ar iekāri tam patiesi nav nekāda sakara, pat ar gribēšanu vai vēlēšanos ne. Tam sakars vienīgi ar spēju novērtēt un izanalizēt situāciju, izstrādājot ticamu nākotnes prognozi, - nu nebūs man mājas ne te, Rīgā, ne Ludzas mežos, tātad nav vērts tērēt laiku šādiem neauglīgiem sapņojumiem.
Žēl.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Te nu mēs atšķiramies :)

(Reply to this) (Parent)

Es nevados pēc "parasti". Es zinu, ka labāk izvēlētos nu, ja ne gluži meža vidu, tad ne-pilsētu.

(Reply to this) (Parent)

Var arī Mežaparkā :)

(Reply to this) (Parent)