Man liekas, ka zinu, ko tu domā. Par sakarsušiem ķermeņiem, kas noslīguši viens otram blakus uz dīvāna čilautrūmā, par tādu kā sajūtu reibumā, kad liekas, ka rīts nekad nepienāks. Bet rīts pienāk vienmēr.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un tagad tai sajūtai pieliec vēl mazliet - to, kas it kā vairs nav iespējams - rīts, kad nav nedz žēl, ka otrreiz tā vairs nebūs, nedz prieks, ka ir bijis - ir tikai ... kaut kas ir, bet nezinu, kā to sauc, varbūt laime (novazāts tomēr šis vārds), nē, tad ir TĀ sajūta, kurai nosaukumu nezinu...
Man TĀ bijusi tikai vienreiz... Zinu, ka atgriezt nevar, zinu, ka negribu atgriezt, bet tik ļoti kārojas TO sajūtu, tik ļoti...

(Reply to this) (Parent)